Problēma: pērn latviešu ģimenēm ārzemēs atņemti 40 bērni

3 komentāri

Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo ģimenēm pērn atņemti 40 bērni. Latvijas valdība turpina atgādināt, ka dažādās valstīs likumi un tikumi par attieksmi pret bērniem ir stipri atšķirīgi. Visdzelžainākie bērnu tiesību principi ir spēkā Zviedrijā, savukārt Anglijā ģimene varot nonākt sociālo dienestu redzeslokā arī, ja dzīvesvietā ir bērniem nepiemērotas elektrības rozetes un palodzes.

Tieši pandēmijas laikā visur pasaulē ģimenēs pieaugusi spriedze, un no tās mēdz ciest bērni – gan emocionāli, gan fiziski. Bieži par ģimenes konfliktiem ziņo kaimiņi, skolu darbinieki, un tad ģimene var nonākt sociālo dienestu redzeslokā. Visbiežāk Latvijas valstspiederīgajiem bērnus valsts iestādēs atņem Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Norvēģijā.

Eksperti akcentē – ja ir problēmas ģimenē, nekavējoties jāsazinās ar atbalsta centriem, lai risinātu tās agrīni. Ja reiz ģimene nonākusi sociālo dienestu redzeslokā, ir jāsadarbojas ar iestādēm, pretējā gadījumā situācija var ātri eskalēties. Īpaši stingri bērnu tiesību likumi ir Zviedrijā. Par pērienu nevar būt ne runas!

“Sabiedrība uztver bērnu kā kopēju sabiedrības locekli. Ir kopēji bērni, nevis atsevišķs bērns, tāpēc šī sabiedrība ir iemācīta – par jebkuru pārkāpumu ir jāziņo, par to jārunā. Salīdzinot ar citām valstīm, Zviedriju esam izvirzījuši kā pirmrindnieci, sabiedrībā ir ieaudzināts, ka bērns ir personība, nevis privātīpašums,” saka Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Ziemele.

Problēmu gadījumā noteikti jāsazinās ar Latvijas vēstniecību. Vēstniecība nevar ietekmēt tiesu, vai sniegt juridisko palīdzību, bet palīdzēt ar citām lietām.

“Vēstniecība var nodrošināt veiksmīgu komunikāciju ar sociālajiem dienestiem, īpaši svarīgi, ja pastāv valodas vai kultūras barjera,” vērš uzmanību Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa.

Katrai valstij ir savas īpatnības. Piemēram, Anglijā liela nozīme ir mutvārdu liecībām, solījumiem – tur tiesas uzmanības lokā nonākušajām ģimenēm uzdod ļoti āķīgus jautājumus. Bieži vien vecāki steigā paraksta dokumentus, nemaz neiedziļinoties, ka tiesas laikā tas var būt par sliktu, ja lemj par bērna izņemšanu no ģimenes.

“Pieņemsim, ka Lielbritānija īpaši pievērš uzmanību apstākļiem, kuros bērns dzīvo. Rozetes, kāpņu platums un augstums, palodzes dziļums, ikdienas ķīmijas atrašanās vieta mājā – ja tas viss saskan ar to, ka bērns atstāts viens, un ierauga, ka ir tabletīšu klātbūtne uz galda vai alkohola pudele, tas noteikti radīs sociālajiem dienestiem tajā valstī īpašu uzmanību,” skaidro Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Pēc bērna izņemšanas no ģimenes ārzemēs tos pārsvarā gadījumu nogādā Latvijā, kur par viņiem rūpes uzņemas tuvinieki. Rīgas bāriņtiesā skaidro, ka divu gadu laikā Rīgā ar tiesas lēmumu no ārzemēm atgādāti 12 bērni.
3 komentāri