Premjers: “Lauvas tiesa” no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā

7 komentāri
Premjers: “Lauvas tiesa” no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā
OKSANA DŽADANA/F64

“Lauvas tiesa” no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā, lai arī no tā izskan pretējas bažas, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz premjera Krišjāņa Kariņa (JV) šorīt LTV “Rīta panorāmā” pausto.

Taujāts par pārmetumiem, ka šī instrumenta nauda nepietiekami aizies privātajā sektorā, Kariņš atbildēja: “Tas ir, kā skatās.” Viņš ir pārliecināts, ka “lauvas tiesa” – līdz pat trim ceturtdaļām – no šīs naudas “aizies privātās kabatās”.

Lasi vēl: Eiropas atveseļošanās naudu plāno ministrijām, nevis ekonomikas attīstībai

Premjers domā, ka dialogs ar sociālajiem partneriem par šo un citiem jautājumiem notiek. Politiķis atzīmēja, ka sociālie partneri pēc būtības ir lobiji, kas grib, lai viņu intereses apmierina pēc iespējas plašāk, bet valdībai esot jālīdzsvaro visas sabiedrības intereses.

Runājot par no Atveseļošanas un noturības plāna Latvijai pieejamo finansējumu, Kariņš sacīja, ka summa tikusi aprēķināta pēc sarežģītas Eiropas Savienības piedāvātas formulas. Ja Latvijas ekonomikai iešot grūtāk, palīdzības nauda varētu kļūt lielāka. Šobrīd Latvijas valdība vairāk koncentrējoties uz plāna granta daļu, kas nebūs jāatdod.

Eksperta viedoklis: Ijabs: Latvijai atklātāk un stratēģiskāk jāplāno Eiropas atveseļošanās fonda izmantošana

Kā ziņots, Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts ir iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.

FM piebilda, ka ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Ministrijā prognozēja, ka līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē. Ministrijā skaidroja, lai EK apstiprinātu dalībvalstu Atveseļošanās plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.

Vairāk informācijas par to šeit: ES atveseļošanās fonda līdzekļi primāri būs paredzēti investīcijām

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro.

Darbs pie Latvijas plāna ieviešanas tika organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara.

No Atveseļošanās plāna līdzekļiem, pēc EK ieteikumiem, 20% plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro, veselības nozares projektiem – 181,5 miljonus eiro, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 165 miljonus eiro, bet likuma varas stiprināšanai – 33 miljonus eiro.

“Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, līdz ar to Latvijas plāns šobrīd sagatavots par šo summu,” piebilda FM.

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, EK iepriekš rosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

7 komentāri