Premjers: Jāgatavojas tam, ka uz kādu laiku var nākties ierobežot sabiedrības pārvietošanos Latvijā

59 komentāri

Visā Eiropā situācija ar Covid-19 izplatību ir satraucoša, un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis jau saskaras ar vīrusa jaunā paveida uzliesmojumiem, gatavojoties tā sauktajam trešajam vilnim, kā arī Latvijai ir jāgatavojas tam, ka uz kādu laiku var nākties ierobežot sabiedrības pārvietošanos, pēc Eiropadomes ārkārtas sanāksmes sarunā ar TV3 Ziņām teica premjers Krišjānis Kariņš (JV).

ES dalībvalstis jau gadu cīnās ar pandēmiju un tās radītajām sekām. Kopš vakcinācijas procesa sākšanas situācija kļuvusi saspringtāka. Tas saistīts ar lēno un atšķirīgo vakcinācijas tempu un dalībvalstu pārmetumiem bloka vadībai par lēmumu pieņemšanas ātrumu un efektivitāti saistībā ar vakcināciju iepirkumiem un koordināciju. Arī šajā Eiropadomes ārkārtas sanāksmē dalībvalstis Eiropas Komisijai (EK) pieprasījušas stingrāku pieeju sarunās ar ražotājiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)

“Dalībvalstis prasa EK stingrāk uzstāt uz ražotājiem, lai ražotāji turas pie saviem solījumiem par piegādēm, kas ir apsolītas un ar ko ir līgumiskas vienošanās, un ka šis process varētu iet uz priekšu.”

Rēķinoties ar to, ka Covid-19 tik ātri neizzudīs, spriež par vakcīnu ražošanas jaudu palielināšanu ES. Arī Latvija varētu iesaistīties šajā procesā.

“Tuvākais gads un vairāki gadi ir sapratne, ka šis vīruss nepazudīs un būs nepieciešamība revakcinēt cilvēkus gada intervālā vai citā intervālā. Eiropai ir jāpastiprina savu vakcīnu ražošanu iekšienē. Mums parādīja, kur tas pamatā notiek, un tas ir tā kā Svētās Romas impērijas vecajās kartēs – Francijā, Vācijā. Bet bija runa, ka tas ir jāpaplašina, iesaistot Eiropas farmācijas un arī mūsu – Latvijas – industriju,” teica premjers.

Bet, kamēr tiek meklētas iespējas paātrināt vakcinācijas tempu, Covid-19 jaunie paveidi turpina aptvert arvien plašākas teritorijas un skart arvien vairāk cilvēku. Ministru prezidents TV3 Ziņām akcentēja, ka, piemēram, Īrijā 90% no jaunatklātajiem gadījumiem ir jaunā, lipīgākā Covid-19 vīrusa paveida mutācija. Premjers kā piemēru minēja arī Somiju, kas jau pastiprina ierobežojumus ar 14 dienu kumulatīvo rādītāju 100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)

“Domāju, ka Eiropas kolēģiem būtu grūti saprotams, kā mēs varam runāt par atvieglojumiem, ja mēs esam 3. vai 4. vietā ar saslimstības rādītājiem. Ir jāgatavojas tam, – ja šis jaunais [Covid-19] paveids sāk dominēt ar sliktākām sekām. Mums ir jābūt gataviem, ka uz kādu laiku varētu būt lielāki kustības vai kontaktēšanās ierobežojumi.”

Valdības vadītājs atzina, ka pirms Covid-19 pazīstamā ikdienā tuvākajā nākotnē nebūs iespējams atgriezties, tāpēc arvien aktuālāks kļūst rosinājums ieviest vienotu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu jeb Digitālo Covid-19 pasi. Šāda dokumenta mērķis ir atvieglot vakcinēto personu ceļošanu. Arī Latvija atbalsta šāda dokumenta ieviešanu, tiesa, tad, kad lielākajai sabiedrības daļai būs fiziski pieejamas vakcīnas.

Kariņš arī norādīja, ka Eiropai ir jāstrādā pie šāda dokumenta ieviešanas – valsts vēlas to vai ne. Sliktākais būtu, ka katrā Eiropas valstī būtu dažādas sistēmas, bet labāk ir, lai ir viena kopīga. Pagaidām gan nav skaidrs, vai iedzīvotājiem, kam būtu digitālā Covid-19 pase, pienāktos arī kādas privilēģijas, piemēram, plašākas ceļošanas iespējas. Par šīm iespējamajām privilēģijām ir pāragri runāt, jo ne tikai Latvijā, bet arī nevienā no ES valstīm kopumā neviens, teiksim, 35 gadus vecs cilvēks netiek pie Covid-19 vakcīnas, lai gan šajā vecuma grupā varētu būtu daudzi ceļot gribētāji.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula Fon der Leiena iepriekš izteikusies, ka šāda sistēma varētu sākt darboties ne ātrāk kā pēc trīs mēnešiem. Jāatzīmē, ka EK apņēmusies līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% Eiropas Savienības iedzīvotāju. Arī gausās vakcīnu piegādes un tempi šo prognozi nav mainījuši.

Lasi vēl: