Potenciālu saslimstības kāpumu rudenī plāno novērst ar apsteidzošiem un straujiem drošības pasākumiem

1 komentārs
Potenciālu saslimstības kāpumu rudenī plāno novērst ar apsteidzošiem un straujiem drošības pasākumiem
900 SEKUNDES

Rudenī, piedzīvojot saslimstības ar Covid-19 kāpumu, tiks piekopta “ātri ciet – ātri vaļā” stratēģija, strauji ieviešot apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību, valdības sēdē, prezentējot Veselības ministrijas plānu rudenim, skaidroja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Veselības ministrijas ieskatā, ir būtiski laikus ieviest ierobežojumus, jo, sasniedzot nekontrolējami augstu saslimšanas līmeni, saslimstības kritums notiek lēnām, rezultātā novedot pie vēl lielākiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem. Tāpēc tiek rosināts laikus ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu, sagaidot saslimšanas kritumu un visaptveroši atceļot ierobežojumus, tādējādi ļaujot sabiedrībai funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.

Lai laikus un vispusīgi sagatavotos saslimstības pieaugumam rudenī, Bērziņš iezīmēja kopumā desmit veicamus uzdevumus. To vidū ir mērķis panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri un nodrošināt nepieciešamo testēšanas kapacitāti. Tāpat uzdevumi paredz nozarēm pilnveidot un izstrādāt epidemioloģiskās drošības pasākumus un izstrādāt plānus darbam ārkārtējās situācijās.

Cita starpā uzdevumi arī iekļauj drošības prasību ieviešanu un kontroles pasākumu pilnveidošanu, investīcijas infrastruktūrā un aktivitātēs, kas paaugstina epidemioloģisko drošību, un pašizolācijā un karantīnā esošo personu epidemioloģiskās uzraudzības pilnveidošanu. Vienlaikus kā viens no uzdevumiem norādīta sagatavošanās revakcinācijai, atbalsta pasākumu nodrošināšana mazāk aizsargātajām grupām un esošā epidemioloģiskās drošības regulējuma sakārtošana, pilnveidošana un vienkāršošana.

Arī rudenī plānots piekopt vairāku režīmu pieeju. Tādējādi zema Covid-19 izplatības riska (līdz 20 gadījumiem) gadījumā, pastāvot zemai saslimšanai, būs iespējams plašāk organizēt darbību nedrošā režīma apmērā, proti, neprasot, lai klātesošās personas būtu vakcinētas, pārslimojušas vai testētas. Pastāvot zemam riskam, tiek saglabātas tikai pamata epidemioloģiskās drošības prasības – distancēšanās, mutes un deguna aizsegu lietošana iekštelpās vietās, kur uzturas liels skaits cilvēku un kur nav iespējams ievērot divu metru distanci, ventilācijas nodrošināšana un pulcēšanās ierobežojumi.

Vidēja Covid-19 izplatības riska (20 līdz 99 gadījumi) gadījumā pasākumu un pakalpojumu sniegšana pamatā notiek drošā un daļēji drošā režīma ietvarā. Pie vidēja izplatības riska, pamata epidemioloģiskās drošības pasākumiem tiek ieviestas stingrākas drošības prasības daļēji drošajā un nedrošajā darbības režīmā strādājošajiem – nozaru darbība notiek saskaņā ar nozaru epidemioloģiskās drošības protokoliem.

Arī augsta Covid-19 izplatības riska (100 līdz 199 gadījumi) gadījumā pasākumu un pakalpojumu sniegšana pamatā notiek drošā un daļēji drošā režīma ietvarā. Šajā izplatības riska līmenī papildus iepriekš minētajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem tiek ieviestas stingrākas drošības prasības daļēji drošajā un nedrošajā darbības režīmā. Tāpat tiktu ieviesti ierobežojumi klātienes aktivitātēm, lai mazinātu sabiedrības mobilitāti, veicinātu attālināto darba pienākumu veikšanu un attālināto pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt ļoti augsta Covid-19 izplatības riska (pārsniedz 200 gadījumus) situācijā, sasniedzot šādu līmeni, tiktu ieviesti pasākumi straujai un plašai sabiedrības mobilitātes mazināšanai, lai savlaicīgi apturētu strauju Covid-19 izplatību. Šajā gadījumā tiktu ieviests jau pavasarī valdības radītais “D+ scenārijs”.

Pēc Bērziņa paustā, ļoti augsta Covid-19 izplatības līmenī būtu arī jāpieņem lēmumi par sabiedrībai mazāk nozīmīgu pakalpojumu sniegšanas klātienē, apturēšanu vai samazinātu pakalpojumu sniegšanas apjomu, attālinātā darba un attālināto pakalpojumu ieviešanu un tikai būtisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tādējādi šajā riska pakāpē klātienē var strādāt tikai pakalpojuma sniedzēji drošajā darbība režīmā, kā arī pakalpojumi pamata vajadzībām – sabiedriskais transports, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču veikali, aptiekas un ārstniecības iestādes.

Kopējo epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešana joprojām notiks atbilstoši luksofora principam un ņemot vērā 14 dienu kumulatīvo saslimšanu uz 100 000 cilvēku, taču tajā iekļaujot augstāk minētos trīs drošības režīmus.

Pamatojoties uz delta SARS-CoV-2 paveida izplatības īpatnībām un izmantojot modelēšanas prognozes, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra prognozes liecina, ka augusta sākumā šis variants Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs būs 70% saslimšanas gadījumos un gada beigās – 90% gadījumos.

Jau ziņots, ka nedēļas laikā dubultojusies Covid-19 Indijas jeb delta varianta izplatība Latvijā, secināms no Nacionālās references laboratorijas vadītāja Sergeja Ņikišina otrdien valdības sēdē teiktā.

Iepriekšējā nedēļā veikta gandrīz 200 pozitīvo Covid-19 testu paraugu sekvencēšana, kas ir teju puse no visiem atklātajiem Covid-19 gadījumiem, stāstīja speciālists. Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrā sekvencētajos paraugos Indijas jeb “delta” variants atklāts 29% gadījumu. Pirms nedēļas delta variants atklāts 15% paraugu.

1 komentārs