Politoloģe: Partijas manipulē ar reitingiem

1 komentārs
Politoloģe: Partijas manipulē ar reitingiem
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Vai, izdarot izvēli vēlēšanās, būtu jāpievērš uzmanība arī partiju reitingiem? Politologi atzīst, ka politiskie spēki pirms vēlēšanām cenšas manipulēt ar socioloģisko aptauju datiem, tāpēc aicina vēlētājus aptauju datus izvērtēt piesardzīgi.

Sociologu veidotie partiju reitingi ietekmē iedzīvotāju izvēli vēlēšanās. Tomēr kuriem reitingu veidotājiem uzticēties? Viena no atpazīstamākajām socioloģijas firmām – SKDS – partiju popularitāti mērī reizi mēnesī, aptaujājot ap 1000 cilvēku. Pēdējā laikā datus no SKDS pasūta Latvijas Televīzija, taču partiju popularitāti firma pēta arī tad, ja iegūtos datus neviens nepērk. Aptaujas metode ir tiešās intervijas. Firmas vadītājs Arnis Kaktiņš uzsver, – reitingi nav prognoze par to, kāds būs vēlēšanu iznākums.

Arnis Kaktiņš
sociologs, SKDS direktors

Nē, tā nav prognoze. Tas rāda, kā cilvēki pagātnē atbildēja uz jautājumiem. Un, ja mēs gribam veidot prognozi, tad mēs ņemam šos datus un mēģinām saprast, kā viņi varētu būt mainījušies līdz šim brīdim un kā viņi vēl varētu mainīties līdz vēlēšanām.

Proti, aptauju rezultāti un velēšanu rezultāti atšķirsies. Ir arī citas nepilnības – SKDS aptaujā tikai Latvijā dzīvojošos iedzīvotājus un tikai cilvēkus vecumā 18 līdz 75 gadiem.

Otra atpazīstamākā firma, kas veido partiju reitingus, ir Latvijas Fakti, taču šis uzņēmums savus datus nepublisko, lai neizpelnītos kritiku par to, ka kompānijas vadītājs Aigars Freimanis vienlaikus ir premjera Māra Kučinska padomnieks. Publiskajā telpā pirms vēlēšanām parādījušies dažādi citi reitingi. Sociologs Kaktiņš uzskata, ka tas ir labi.

”Es galīgi nejutos komfortabli, kad – kā tas bija vēl dažus mēnešus atpakaļ – SKDS patiesība bija vienīgā patiesība. Jo vairāk ir kvalitatīvu avotu, jo labāk tu saproti realitāti. Un, atkārtošos, – tas nav tāpēc, ka vieni ir labāki vai sliktāki, bet tāpēc, ka visi ir neprecīzi, visur ir statistiskās kļūdas,” uzsver Kaktiņš.

Pirms vēlēšanām ir aktivizējusies firma ”Norstat”. Uzņēmums savus partiju reitingus izplatīja arī pirms Rīgas domes vēlēšanām, kas notika pērn. Toreiz “Norstat” dati izrādījās samērā tuvi vēlēšanu rezultātam. Tagad uzņēmums reitingus veido ik nedēļu. Firma aptaujā aptuveni 500 cilvēkus telefoninterviju veidā, zvanot uz datora nejauši ģenerētiem numuriem. “Norstat” aptaujas pasūta kāds neatklāts klients, kurš arī pieņem lēmumu, vai konkrēto aptauju publiskot. “Norstat” vadītājs Jānis Romanovs intervijai nepiekrita, bet sniedza atbildes uz LNT Ziņu jautājumiem rakstiskā formā.

Jānis Romanovs
“Norstat” vadītājs

Konkrētajā brīdī [aptaujas laikā] mūsu dati, statistiskās kļūdas robežās, korekti atspoguļo situāciju. Mēs ievērojam nozares standartus un piedāvājam saviem klientiem kvalitatīvus pakalpojumus.

Partiju reitingus publisko arī uzņēmums ”Factum”, kura direktors ir bijušais Latvijas Radio vadītājs Aldis Pauliņš. Arī viņš intervijai klātienē nepiekrita, taču pa telefonu skaidroja, ka ”Factum” reitingi nav vēlētāju aptauja, bet gan vēlēšanu iznākuma prognoze. Iedzīvotājus uzņēmums aptaujā internetā, kur respondentiem ir iespēja atbildēt ne tikai par savām, bet arī trešo personu – ģimenes locekļu un draugu – politiskajām simpātijām. No iegūtā datu apjoma uzņēmums veido vēlēšanu rezultāta prognozi.

Pauliņš skaidroja, ka šī metode ir sarežģīta un ”Factum” mērķis esot tās eksperimentāla testēšana. Vai metode un līdz ar to arī pati ”Factum” prognoze ir kaut kam derīga – to parādīs tikai vēlēšanu rezultāti. Priekšvēlēšanu situāciju ar partiju reitingiem politoloģe Iveta Kažoka raksturo kā haotisku.

Iveta Kažoka
politoloģe, “Providus” pētniece

Mana rekomendācija būtu šo vēlēšanu kontekstā salīdzinoši mazu uzmanību pievērt reitingiem. Rēķināties, ka publiskajā telpā jau šobrīd ir un būs vēl dažāda veida dezinformācijas un apšaubāmu reitingu. Attiecībā uz SKDS es esmu mierīga, ka metodoloģija ir diezgan korekta. Tas nenozīmē, ka citas formas manipulē vai strādā nekvalitatīvi. Tas nozīmē tikai to, ka man nav pamats, skatoties pagātnē, uzticēties, ka viņi veido kvalitatīvus reitingus.

Politoloģe norāda, ka tieši šajās vēlēšanās reitingu uzrādītā aina varētu izrādīties īpaši maldinoša, jo pārāk daudz ir tādu partiju, kas aptaujās balansē uz 5% barjeras robežas.

“Katrai partijai ir motivācija manipulēt ar reitingu interpretāciju, tie reitingi ir vairāk troksnis nekā vērtīga informācija,” uzsver Kažoka.

Sociologi atzīst, ka partiju reitingi mainās, atkarībā no izmantotās aptaujas metodes. Tradicionāli par visuzticamāko aptauju veidu uzskata tiešās intervijas, bet par neuzticamāko – interneta aptaujas, jo tajās parasti piedalās tikai aktīvi interneta lietotāji.

TOP komentāri

  • S
    0 0 0

    S

    Kāda ir pievienotā vērtība n-to aptauju organizētāju darbam?Tikai naudas šķērdēšana, vienalga, valsts vai privāta, vajadzētu beidzot pieslēgties reālai pvn ražojošai darbībai.Tagad visvairāk naudas izklakarē kaut kādas informācijas apspriešanai un "analīzei",naudas pārskaitīšanai no vienas vietas uz citu utt.Ministrijās ir sekretāri un sekretāru sekretāri, deputātiem palīgi un konsultanti, tehn. personāls, pašvaldībās un pagastos dienests pēc dienesta.Kad rodas problēma, dzenā no viena pie otra, paši nezina, kas par ko atbild un kas kuram jādara.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl