Politiķi vienojušies par jauniem risinājumiem veselības aprūpē

1 komentārs

Daudz kritizētā divu grozu pieeja veselības sistēmas finansēšanā tagad ir vēsture. Ministres Ilzes Viņķeles (AP) vadībā nolemts, ka būs viens veselības pakalpojumu grozs. Lai veselības pakalpojumi būtu vienlīdz pieejami visiem, tiek domāts par nodokļu izmaiņām un obligātiem maksājumiem.

Piektdien koalīcijas attīstības komitejas sēdē vienojās par plašām izmaiņām nodokļu jomā, lai tādējādi pēc iespējas vairāk cilvēkus iesaistītu veselības aprūpes finansēšanā.

Veselības ministres Viņķeles vadītajā otrajā attīstības komitejas sēde partiju un ministriju pārstāvji lēma saglabāt vienu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. “Manuprāt, mēs tuvojamies pacientiem un Latvijas iedzīvotājiem draudzīgi un arī vienlaikus atbildīgai un solidārai, un visiem līdzdarbojošai veselības aprūpes sistēmai,” viņa saka.

Kā ieejas biļete valsts finansētā veselības aprūpē būs lielākoties sociālā apdrošināšanas viena procentu punkta novirzīšana veselības aprūpei un šo pieeju attiecinot arī uz atvieglotā nodokļu režīmā strādājošiem. Piemēram, no pašreizējiem 15% līdz 16% augtu mikrouzņēmuma nodoklis vai no 5 uz 6%tiem iemaksas pašnodarbinātajiem. Koalīcijas partiju pārstāvji norāda, ka virziens ir pareizs, lai gan vēl ir daudz precizējamu jautājumu, piemēram attiecībā uz patentmaksas apmēra noteikšanu.

“Tas uzliek vienādu atbildību visiem, gan valstij, gan arī katram no iedzīvotājiem. Ļoti daudz tehniski risināmu lietu noteikti būs vēl procesā un es ļoti ceru, ka mēs kopīgiem spēkiem tiksim uz priekšu arī saistībā ar specifiskajām nodokļu grupām,” saka Saeimas deputāte Ilze Indroksone (NA). “Konceptuāli nav nekādu iebildumu, lai ietu tālāk šajā virzienā,” norāda Ministru prezidenta padomnieks Renārs Putniņš.

Vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem izmaiņas nebūs. Bet risinājums izvēlēts arī attiecībā uz tiem, kuri vispār neveic sociālās iemaksas un kuriem kopš pērnā gada bija iespēja brīvprātīgi pievienoties sistēmai, šogad maksājot 158 eiro. Tagad ieplānots mazāks, bet obligāts maksājums – 43 eiro gadā. Vai tas samaksāts, nekontrolētu ārsti, bet gan Valsts ieņēmumu dienests (VID), tātad nemaksātāji riskēs kļūt par nodokļu parādniekiem.

“Cilvēks saņem un arī tagad jau saņem veselības aprūpes pakalpojumus un tad pēc tam, ja pēkšņi izrādījās negodprātīgs un nav veicis šo obligāto maksājumu, tad tieši tāpat kā pie jebkuriem nodokļu parādiem tiek vērsta piedziņa,” saka Viņķele.

Ieviešot izmaiņas, budžetā veselības aprūpes finansēšanai papildu varētu ieripot ap 6 miljoni eiro. Jaunās idejas plānots pārrunāt arī sociālajiem partneriem. Darba devēji konceptuāli neiebilst.

“Veselības sistēmā mums vajadzīgi tāpat kā citās labklājības Eiropas valstīs ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Tā būs krustvārdu mīkla, kā atminēt pareizo labāko risinājumu,” norāda

Veselības ministre grozījumus veselības aprūpes finansēšanas likumā plāno izstrādāt un pieņemt Saeimā līdz 1. jūlijam, lai tās varētu stāties spēkā no 2020. gada 1. janvāra.