Politiķi norāda, ka sabiedrības zemā uzticēšanās valdībai kavē vakcināciju pret Covid-19

6 komentāri
Politiķi norāda, ka sabiedrības zemā uzticēšanās valdībai kavē vakcināciju pret Covid-19
VLADISLAVS PROŠKINS/F64

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē diskusijā par tiesībām atlaist pret Covid-19 nevakcinētos tika akcentēta Latvijas situācijas atšķirība no Ziemeļvalstīm, kur cilvēki vairāk uzticas valdībai un tāpēc vakcinējas aktīvāk.

Komisija šodien skatīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1. oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Lasi vēl:

Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) vaicāja, vai, sagatavojot šādu piedāvājumu, ir ņemta vērā, piemēram, Zviedrijas vai Vācijas pieredze, kur nav paredzēta obligātā vakcinācija.

Uz to attālināti notiekošās komisijas sēdes tērzētavā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauda, ka Ziemeļvalstis ir ar daudz labākiem vakcinācijas rādītājiem jeb drošākā un pasargātākā situācijā. Dānija, Zviedrija, Norvēģija un Somija apsteidz Eiropas vidējos vakcinācijas rādītājus, uzsvēra veselības ministrs.

Bergmanis vaicāja, kādi izaicinājumi traucējuši Latvijai sasniegt līdzīgus vakcinācijas rādītājus kā Ziemeļvalstīs un vai obligātā vakcinācija dažās nozarēs ir vienīgais risinājums situācijas uzlabošanai.

Veselības ministrs akcentēja, ka vēl neesam ziemeļvalsts nedz demokrātiskās līdzdalības tradīciju, nedz sabiedrības savstarpējās uzticēšanās, nedz uzticēšanās valdībai ziņā.

“Vakcinācijas pienākums nebūt nav vienīgā metode – tiek veikti apjomīgi komunikācijas pasākumi, virzīti papildu resursi ģimenes ārstiem, veikta proaktīva iedzīvotāju, primāri senioru uzrunāšana,” norādīja Pavļuts.

Aizsardzības komisijā šodien ilgāk nekā trīs stundas sprieda par minēto likumprojektu pirms tā skatīšanas konceptuāli pirmajā lasījumā Saeimā.

Veselības ministrs arī uzsvēra, ka likuma grozījumi nav saucami par obligāto vakcināciju, tāpēc šādu jēdzienu nevajadzētu lietot.

Koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz arī obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Likuma grozījumi tāpat paredz, ka gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.

Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

6 komentāri