Policija pastiprināti pārbauda drošas tirdzniecības ievērošanu

15 komentāri

Lai tirgotāji nevarētu atslābt, pildot prasību par kvadratūrai pielāgotu apmeklētāju skaitu, Valsts policija katru vietu kontrolēs vairākas reizes. Drošas tirdzniecības pirmajās divās dienās sodīšana nav bijusi galvenā, sākotnēji vien izteikti aizrādījumi.

Par sejas maskas nepareizu lietošanu Valsts policija sodījusi 19 pircējus pirmajās divās dienās, kopš policija pastiprināti dodas reidos pa veikaliem. No pārbaudītājiem 1268 tirgotāju visā Latvijā 225 vietās konstatēts iespējamais epidemioloģiskais apdraudējums.

Savukārt Rīgas pašvaldības policija drošās tirdzniecības prasību pirmajās divās dienās apsekojusi 1400 veikalus, fiksējot 24 pārkāpumus. Tostarp kādas aptiekas darbiniece bija bez maskas.

Pašvaldības policija un Valsts policija vispirms lielākoties izsaka aizrādījumu, bet, sākot ar nedēļas nogali, tirgotājus var sagaidīt naudas sods līdz 5 000 eiro vai arī pats bargākais.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norāda: “Policijai ir tiesības līdz septiņām dienām slēgt šo tirdzniecības vietu apmeklētājam.”

Policija aizslēgšot veikalu uz septiņām dienām, ja tajā nebūs izpildīta prasība par iekšējās uzraudzības sistēmas izveidi un nebūs noteikta konkrēta, visu laiku klātesošā persona, kas kontrolē pircēju skaitu atbilstoši kvadratūrai. Rodas gan jautājums, – ja vēl neatceļ komandantstundas nedēļas nogalēs, vai Valsts policijai pietiks resursu drošas tirdzniecības uzraudzībai.

“Mēs uzskatām, ka šobrīd vairāk vajadzētu šo resursu novirzīt gan tirdzniecības vietu uzraudzībai, gan citu publisku vietu uzraudzībai dienas laikā un vakara stundās. Mājsēdes uzraudzības nepieciešamība jau ir izsmelta,” saka Krapsis.

Lasi vēl – Iekšlietu ministrs ceturtdienas valdībā rosinās atcelt komandantstundu

Lai nerastos pircēju straujš pieplūdums veikalos, tirgotājiem aizliegts ārpus savām telpām jebkādā veidā reklamēt akcijas, mārketinga aktivitātes, kas īsākas par septiņām dienām. To uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC direktore Baiba Vītoliņa skaidro: “Mūsu aicinājums komersantiem arī būtu pat arī tādas ilgākas akcijas, kas ir ilgāks par septiņām dienām, tomēr neveidot, jo pašiem pēc tam būs grūti tikt galā ar to cilvēku plūsmu, kas nāks uz tirdzniecības vietām. Un atgādinu, ka tas ir komersanta pienākums šo plūsmu arī aiz durvīm vadīt.”

Vadošās veikalu ķēdes pie durvīm nolikušas apsargus, jo nevēlas riskēt ar policijas uzlikto sodu. Lai arī daļa pircēju klausījuši aicinājumam nākt uz veikalu ārpus pīķa stundām, vienalga iekšā uzreiz netiek.

“Pazemojoši! Nu, kā var ņirgāties par vietējo tautu,” saka pircējs Aivars.

Savukārt pircēja Vallija saka: “Es gribēju no automāta pensiju izņemt. Viņi mani nelaiž pie automāta. Es taču neeju uz veikalu, ne pie kasēm. Es tikai izņemt naudiņu. Redziet, kur rindas gals!”

Foto: ULDIS ĀBOLIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Tikmēr Ekonomikas ministrija saņem neapmierinātības pilnus zvanus no tiem tirgotājiem, kuru darbība pēc būtības ir aizliegta. Piemēram, apģērbu un apavu veikalu īpašnieki pauž neizpratni, kāpēc pārtikas lielveikalos drīkst tirgot apģērbus un apavus, bet specializētajiem veikaliem, kas arī kaut pa vienam laistu iekšā pircējus, nedod iespēju īstenot drošu tirdzniecību.

“Sākumā šīs prasības tiks testētas uz tām tirdzniecības vietām, kas jau šobrīd darbojas klātienē. Pierādot, ka drošās tirdzniecības modelis labi darbojas, ir efektīvs, tad varētu tuvākajā laikā lemt, ka šis modelis būtu izmantojams visā tirdzniecībā, un visa tirdzniecība varētu atsākties darboties,” saka Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte.

Klātienes tirdzniecības ierobežojumi nonākuši Konkurences padomes redzeslokā. Tai gan nav varas tieši ietekmēt valdības lēmumus.

“Lielākie cietēji varētu būt mazie tirgotāji, kuriem nav pieejami pietiekami lieli resursi pārorientēt tirdzniecību internetā vai nodrošināt savu piegādi, kas var novest pie konkurences kropļojuma nākotnē. Tas var novest, ka tirgus koncentrācija notiek lielo tirgotāju rokās, bet mazie tirgus dalībnieki ir izstumti,” norāda Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Drošas tirdzniecības prasības ieviestas, lai mazinātu cilvēku drūzmēšanos ar risku izplatīt Covid.

15 komentāri