Plīstot “Baltijas burbulim”, pierobežas pašvaldības vēlas sev īpašu regulējumu, lai nebūtu jāievēro pašizolācija

1 komentārs

Līdz ar tā saucamā “Baltijas burbuļa” plīšanu piektdien, 4. septembrī, pēcpusdienā sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā ministri lems, vai ar īpašiem nosacījumiem ļaut pierobežā dzīvojošajiem un strādājošajiem neievērot pašizolācijas prasību, kā to vēlas pierobežas pašvaldības, vēsta TV3 Ziņas.

Plānu, kā rīkoties, kad jau 4. septembrī plīsīs “Baltijas burbulis”, zināmā slepenībā gatavo Valsts kanceleja. Neoficiāli izskanējis, – varētu būt īpašs regulējums tiem Latvijas pierobežā dzīvojošajiem, kuriem ikdienas darīšanas ir Lietuvā vai Igaunijā. Ne Valsts kanceleja, ne par atbildīgo deleģētā Iekšlietu ministrija līdz šim nevēlējās konkretizēt, kā tieši atvieglot pašizolācijas prasību pierobežā. Tas tiks atklāts valdības ārkārtas sēdē 4. septembra pēcpusdienā.

Lietuvas pierobežā, Vecumnieku un Skaistkalnes vidusskolām ir bažas – ja piektdien Lietuvu ieliek “dzeltenajā” sarakstā, kā prasību par divu nedēļu pašizolāciju īstenot skolotājiem, kuri dzīvo Lietuvas pusē, bet katru dienu brauc uz darbu Latvijā? Tādi nav tikai pedagogi, bet arī vairāku citu profesiju cilvēki vairākās pašvaldības iestādēs un uzņēmumos.

Dienu iepriekš pirms izšķirīgās valdības sēdes Valsts kancelejā uz apspriedi sanāca darba grupa.

“Būtu ļoti labi, ja attiecībā uz darbiniekiem, pašvaldībām būtu izvēles brīvība un iespēja uzņemties kādu risku. Izvērtējot situāciju, pašai pieņemt lēmumu par to, vai darbiniekiem un pedagogiem ir jāievēro pašizolācija vai nav. Varētu parakstīt vienošanos ar šiem nozīmīgajiem darbiniekiem, kas dzīvo Lietuvā, kā viņi uzvedas Lietuvas pusē, lai pēc tam varētu droši strādāt Latvijas pusē,” pauda Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals (ZZS).

Vienlaikus Vecumnieku novads ir gatavs, ka Valsts robežsardze varētu dežurēt Skaistkalnē uz tilta pār Mēmeli un apturēt katru Latvijā iebraucošo auto.

“Būtu ļoti labi, ja būtu iespēja uz Latvijas robežas aizpildīt formas, lai pēc tam varētu vieglāk sekot līdzi iebraucējiem un vīrusa izplatībai,” rosināja Kovals.

Arī Valkas novada pašvaldību un iedzīvotājus satrauc lielais risks, ka Covid-19 saslimstības rādītāju kāpuma dēļ divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro arī pēc atgriešanās no Igaunijas.

“Milzu problēma būs daudziem desmitiem tūkstošu latviešu, kas strādā Igaunijā, bet dzīvo Latvijā. Viņi paliks bez iztikas līdzekļiem. Otrkārt, Valkas/Valgas gadījumā tie ir arī skolēni, kas dzīvo vienā, bet mācās otrā pusē,” skaidroja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (“Vidzemes partija”).

Valkas mērs uzskata, ka Valkas un Valgas iedzīvotājiem būtu jāpiešķir īpašs izņēmuma statuss ar tiesībām neievērot pašizolāciju. Abu robežpilsētu ikdiena ir tik ļoti savijusies, ka izpildīt tik striktu epidemioloģisko prasību esot neiespējami.

“Apšaubu iespēju vispār šo izkontrolēt, īpaši Valkā un Valgā, kur robežšķērsošanas vietu ir daudz. Faktiski, tad būtu jāatjauno pilna robežkontrole,” pārliecināts Valkas mērs.

Kā TV3 Ziņas noskaidroja Valsts robežsardzē, tai vismaz pagaidām nav dots uzdevums sākt gatavoties iespējamai patrulēšanai uz Baltijas savstarpējām robežām.