Plešs: Bagātīgā ziema rada bažas par plūdiem, kas var skart atsevišķas pašvaldības

2 komentāri
Plešs: Bagātīgā ziema rada bažas par plūdiem, kas var skart atsevišķas pašvaldības
OKSANA DŽADANA, F64

Bagātīgā ziema rada bažas par iespējamiem plūdiem, kas var skart atsevišķas pašvaldības un to iedzīvotājus, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izveidojusi īpašu operatīvās vadības grupu, gatavojoties pavasara paliem un plūdiem, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!)

“Šogad esam priecājušies par bagātīgo ziemu, bet, tuvojoties pavasarim, tas rada bažas par iespējamiem plūdiem, kas var skart atsevišķas pašvaldības un to iedzīvotājus. Ministrijā esam izveidojuši īpašu operatīvās vadības grupu, kas veiks nepieciešamos pasākumus un sadarbosies ar citām atbildīgajām pusēm, lai nodrošinātu operatīvu reaģēšanu. Es aicinu visas pašvaldības objektīvi un atbildīgi izvērtēt iespējamos riskus un rīcības plānu gadījumā, ja plūdi radīs reālu apdraudējumu pašvaldības iedzīvotājiem, īpašumiem un apkārtējai videi. Vietvarām un atbildīgajiem dienestiem ir jābūt pilnā gatavībā ātri un efektīvi reaģēt.”

VARAM operatīvās vadības grupa izveidota ministrijas valsts sekretāra Edvīna Balševica vadībā laikus palu un plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai, kā arī lai nepieciešamības gadījumā vadītu un koordinētu reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumu kopumu plūdu gadījumā.

Ceturtdien par plūdu novēršanas pasākumiem un aktuālo situāciju VARAM informēs valdību, iesniedzot informatīvo ziņojumu “Par savlaicīgu sagatavošanos iespējamiem pavasara paliem un plūdiem”.

Pirmdien, 22. februārī, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izplatīja pirmo prognozi par plūdu iespējamību Kurzemē un Vidzemē. Kopumā LVĢMC rīcībā esošā informācija liecina, ka Ventas un Lielupes baseina upēs pavasara palu process norisināsies februāra pēdējā un marta pirmajā nedēļā. Vietām Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstināsies par 0,5-2 metriem, sastrēgumu gadījumā – vēl par 1-2 metriem. Lielupē tās baseina reljefa dēļ ledus sastrēgumu izveidošanās iespējama vairākos upes posmos – pie Staļģenes, Mežotnes un Jelgavas. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās.

Vidzemes un Latgales upēs maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi, kā arī ledus iešanas sākums būs atkarīgs no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā. Labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos – pakāpeniskas un lēnas temperatūras paaugstināšanās un maza nokrišņu daudzuma – palu process varētu ritēt lēnām bez straujām ūdens līmeņu izmaiņām, kas izraisītu lielus plūdus.

Tomēr pavasara palu periodā zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanai. Kopumā ūdens līmenis upēs ir bijis zems, taču šogad ir salīdzinoši bieza sniega sega gan Latvijā, gan arī Baltkrievijā, kas noteikti ietekmēs ledus iešanu Daugavā. Kopumā LVĢMC rīcībā esošie šī brīža dati liecina, ka vietām Vidzemē un Latgalē  plūdi ir sagaidāmi, taču pagaidām par to apmēriem runāt ir pāragri.

Jau ziņots, ka šodien ministrijas atbildīgās amatpersonas un LVĢMC pārstāvji tikās ministra sasauktā sanāksmē, lai apkopotu aktuālo informāciju par pavasara palu un plūdu iespējamo apjomu un turpmāko rīcību. Lasi vēl: Palu maksimums Kurzemes upēs varētu sākties jau šīs nedēļas beigās

Plūdu gadījumā plūdu novēršanas pasākumus veic vairākas saistītas institūcijas, primāri – VARAM, LVĢMC, pašvaldības, pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas, VUGD, Latvenergo, Valsts policija un pašvaldību policija u.c.