Pirmo gadu zemniekiem atļauts šaut savvaļas zosis

2 komentāri

Šogad, lai pasargātu labību, pirmo gadu oficiāli ir atļauts šaut savvaļas zosis. Tas atļauts, lai putnus izbiedētu un neļautu tiem izpostīt tikko dīgt sākušos sējumus.

Zemnieku saimniecībā ”Tūjsmuiža” šomēnes ir nošauta pirmā savvaļas zoss. Pagaidām ar to pietiekot, lai atturētu putnus no ziemāju un tikko sasēto kviešu postīšanas. Milzīgie izbadējušos putnu bari gan jau ir paspējuši noēst zālājus, kas pašlaik izskatās pēc tikko nopļautiem mauriņiem.

“Mednieki mūsu pusē jau vienu reizi aizbiedēja viņas. Nošāva vienu zosi. Un pēc šādas biedēšanas mēs 10 dienas zosis vairs neredzējām. Protams, ka viņas ir atpakaļ, bet katru reizi kaut vai ar kādu skaļāku skaņu vai līdzīgu šaušanai viņas tomēr izbīstas. Pirms tam viņas bija tik drošas, ka varēja apmēram 10 metru attālumā viņām pieiet, un viņas piecēlās, uz aiz muguras atkal nolaidās,” stāsta  zemnieku saimniecības ”Tūjsmuiža” īpašniece Kristīne Mauliņa.

Tūkstošiem zosu katru pavasari lido pāri Latvijai, postot ziemājus un vasarājus un nodarot milzīgus zaudējumus zemniekiem. Lai tos mazinātu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pirmo gadu atļāvusi savvaļas zosis šaut. Mazās saimniecības drīkst nomedīt līdz pieciem putniem, lielās – līdz 10. Kopumā Latvijā jau ir izsniegtas 140 atļaujas, kas paredz nošaut tūkstoš zosu. Pagaidām ir nomedītas 40.

“Iemesli šim ir dažādi, viens no galvenajiem – pietaupa līdzekļus tam, ja šie putnu bari kļūs lielāki. Atsevišķās vietās zemniekiem arī ir bijušas grūtības vienoties ar pašiem medniekiem. Un nenoliedzami var teikt, ka šī sezona var teikt vieglāka, putnu bari mazāki,” stāsta DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.

Pieteikumu gan bija saņemts divreiz vairāk. Bet tiem, kuru īpašumi atrodas aizsargājamās teritorijās, vai tiem, kuri audzē labību, kura nav zosu ēdienkartes topā, ir atteikts. Kopumā sadarbība ar zemniekiem un medniekiem tiekot vērtēta pozitīvi, bet ir saņemti arī ziņojumi par pārkāpumiem.

“Diemžēl ir saņemti ziņojumi par tādiem būtiskākiem pārkāpumiem – negodprātīgu mednieku darbību, kur vēl izmeklējošas darbības turpinās, lai sauktu šos cilvēkus pie atbildības. Bet, par laimi, tas ir salīdzinoši maz pret kopējo izsniegto atļauju skaitu,” atklāj Dzenis.

Pēc sezonas beigām DAP speciālisti izvērtēs datus un zemnieku atsauksmes.

“Sliktākais no tā visa, ka mēs viņas aizbiedējam no sava lauka un viņas aizlido uz kaimiņlauku. Ja nav mums zaudējums, tad ir kaimiņu zemniekam. Mēs jau tomēr gribām, lai visā Latvijā nav zemniekiem šie postījumi,” bilst zemnieku saimniecība ”Tūjsmuiža” īpašniece.

Iespējams, ka nākamgad zosu medīšanas kritēriji un skaits varētu tikt mainīti.