Pirmdien darbu atsāks frizieri, manikīra un pedikīra speciālisti, kā arī podologi

Pievienot komentāru

Par skaistumkopšanas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija piektdien, 26. februārī, nāca klajā ar detalizētu prasību sarakstu, kas jāievēro frizieriem, manikīra un pedikīra speciālistiem un podologiem darba atsākšanai pirmdien, 1. martā, informē TV3 Ziņas.

Veselības inspekcija Valsts policijai sniegs sarakstu, kuri saloni atsākuši darbi un kur var doties kontroles reidos. Daļa skaistumkopšanas uzņēmumu saka, – prasības esot īstenojamas, turklāt tās tikšot ievērotas apzinīgi, jo no tā atkarīga darbinieku veselība.

Piemēram, skaistumkopšanas salons “Necesse” līdz ar piegādātajiem dezinfekcijas līdzekļiem, atbilstošā faktora respiratoriem un gumijas cimdiem ir pabeidzis sagatavošanos, lai pirmdien manikīra un pedikīra speciālisti tajā atsāktu darbu. Uzstādītas aizsargsienas. Salonā norāda, ka tajā viegli spēšot izpildīt prasību par 25 kvadrātmetriem katram klientam, jo katrs no speciālistiem strādā individuālā kabinetā.

Ieskaties arī šeit: Frizieriem galvenās neskaidrības drošas darbības atsākšanai saistītas ar atbilstošas distances nodrošināšanu

Ja telpa ir, piemēram, 38 kvadrātmetrus lielas, tad šis skaitlis 38 ir jādala ar prasības 25 kvadrātmetriem, un sanāk 1,5 cilvēki. Veselības inspekcija atļauj to noapaļot uz augšu, un tātad drīkst atrasties divi cilvēki. Frizieri, manikīra un pedikīra speciālisti un podologi nedrīkstēs pieņemt klientus citu pēc cita. Jaunās drošības prasības paredz 20 minūšu pauzi starp katru nākamo klientu.

“Klienti savā starpā nepārklājas. Šo 20 minūšu laikā 15 minūtes ir jāvēdina telpas un jāveic instrumentu un virsmu dezinfekcija,” skaidro Ekonomikas ministrijas pakalpojumu tirgus nodaļas vadītāja Jolanta Reinsone.

Prasības, kas attiecas uz telpu vēdināšanu, izpildīt “Necesse” ir vienkārši, jo katrā no kabinetiem ir logs. Šajā manikīra un pedikīra salonā bez problēmām spēšot izpildīt prasības arī par klientu detalizēto pieraksta sistēmu, pakalpojuma sniedzēja paškontroles lapām, informatīvo materiālu par epidemioloģisko drošību izvietošanu arī krievu un angļu valodā un citas prasības. Lai arī pēc divu mēnešu dīkstāves salona meistari noilgojušies pēc darba, taču tagad negrābšot pēc iespējas vairāk klientu.

Skaistumkopšanas salona “Necesse” vadītāja Paula Kampara-Muresane

“Mūsu pamatmērķis ir sākotnēji pārliecināties, ka neviens no mūsu darbiniekiem darbavietā nesaslimst. Tas ir mūsu interesēs – ievērot visas noteiktās prasības.”

Vai to darīs citi pārējie vairāki tūkstoši frizieru, manikīra un pedikīra speciālisti un podologi, kontrolēs Valsts policija un Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs. Viņiem resursu pietiek.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis

“Policijas pašmērķis nav piemērot sodus pirmajās dienās. Veiksim preventīvas pārrunas. Ja konkrētais salons nebūs izpildījis noteiktās prasības, veiksim aizrādījumus un brīdināsim, ka nākotnē par prasību neievērošanu var tikt piemēroti administratīvie sodi.”

Ekonomikas ministrijā atzīst, ka sarežģīti būs tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas strādā vienā, atvērtā tipa zālē. Vairākus klientus vienkopus sauc par plūsmu. Piemēram, ja vīrietim matus nogriež pusstundas laikā, bet turpat sievietei matu krāsošana un griešana aizņems pusotru stundu, tad vīrieša vietā nedrīkst pieņemt jaunu klientu. Ir jāsagaida, kamēr visi tiek apkalpoti konkrētajā plūsmā. Tad jāņem 20 minūšu pauze vēdināšanai un dezinfekcijai, un tikai tad drīkst nākt jauna plūsma ar klientiem.

“Šis ir plānošanas jautājums, kā meistari, kā viņi savā starpā saplāno, saliek klientus,” atzina Ekonomikas ministrijas pakalpojumu tirgus nodaļas vadītāja Jolanta Reinsone.

Pārējos skaistumkopšanas nozares pakalpojumus pakāpeniski atļaus tikai tad, ja epidemioloģiskā situācija uzlabosies. “Kā nākamos pakalpojumus mēs varētu minēt – pirts pakalpojumi, sāls istabas, peldbaseins, solārijs, un tad tālāk pakalpojumus, kas ietvers ķermeņa kopšanas, masāžas un citus pakalpojumus,” sacīja Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas sabiedrības veselības analītiķe Šarlote Hāznere.

Skaistumkopšanas nozares abas asociācijas gan ceļ iebildumus, jo aizliegto pakalpojumu speciālistiem ar dīkstāves pabalstu ir par maz. Iemesls – viņi strādāja kā pašnodarbinātās personas vai patentmaksātāja režīmā ar minimāu nodokļu nomaksu.

Taču, piemēram, salons “Necesse” ir viens no ļoti retajiem valstī, kas dīkstāvē ne par ko nesūdzējās. Tā kā visi meistari bija oficiāli pieņemti darbā, ar nomaksātiem nodokļiem no pilnas summas, tad tika saņemti cienīgi dīkstāves pabalsti un arī apgrozījuma krituma kompensācija, kas pilnībā sedza telpu īres, komunālos maksājumos un citas saistības.

Lasi vēl: