Pieredzes stāsts: biežāk adoptē suņus un kaķus seniorus

1 komentārs

Dzīvnieku patversmēs Latvijā novērota jauna tendence – uzņemties rūpes par tādu, kas jau ir cienījamos gados un vairs nav tik vesels. Tieši tā var sacīt par to, ka arvien biežāk tiek adoptēti suņi un kaķi seniori.

Agija un Aivars pusotru gadu brauca uz dzīvnieku patversmi ”Ulubele” staigāt ar suņiem. Vēlāk viņi saprata, ka ir gatavi kādu paņemt. Tikmēr Tauriņš dzīvnieku patversmē nodzīvoja ilgi – veselus 5 gadus. ”Es uzreiz sapratu, ka tas ir mūsu suns. Kaut gan viņš neatkarīgi staigāja. Uzreiz sapratu, ka negribu viņu tur atstāt, bet Aivaram vēl vajadzēja padomāt,” stāsta Agija.

Bet pēc nedēļas Tauriņš jau dzīvoja pie jaunās ģimenes mājās. Viņi ātri pierada viens pie otra, kaut gan bija arī savas nianses. “Tā kopumā ātri pierada pie jaunām mājām un komforta. Sākumā bija tā, ka grīda ir viņa vieta, gultai uzliek vienu ķepu, un jūties kā debesīs, tad tagad drusciņ ir savādāk,” turpina Aivars.

Vārdu “Tauriņš” Agija ar Aivaru izdomāja nemainīt, jo tas ļoti piestāv suņa raksturam. ”Viņš spēj pārlēkt visām barjerām pāri, izspraukties no jebkuras siksnas. Mums pašiem bijuši gadījumi, ka siksna ir, bet Tauriņa – vairs nav,” stāstā pāris.

Kaut gan suņuks jau ir cienījamā vecumā un ir bezšķirnes, taču cilvēki mēdz uzdot vairākus jautājumus un izteikt komplimentus. ”Prasa, kas par šķirni. Ka ļoti skaists suns. Mēs parasti sakām, ka tauriņš. Šķirne tāda – ”tauriņš”.”

Ir atrasta veterinārā klīnika, kurā Tauriņš ārstējas, un nevarot teikt, ka suns seniors dzīvojas pa dakteriem vien. “Pie ārstiem atrisinājām Tauriņa veselības problēmas ar vēderu. Ir instrukcijas, kas mums jādara, bet viss viņam ir labi!” uzsver Agija.

Tikmēr dzīvnieku patversmē ”Ulubele” novēro pozitīvu tendenci – cilvēki biežāk adoptē suņus un kaķus seniorus. Ja vienā mēnesī pie jauniem saimniekiem aizbrauc 60 dzīvnieku, tad vismaz daži tie ir vecāki par astoņiem gadiem. Agrāk tas bija daudz, daudz retāk.

“Tie ir uzņēmīgāki cilvēki, kuriem ir pieredze ar dzīvniekiem, kuriem nav bail ņemt pieaugušo suni, tas ir daudz sarežģītāk, paņem maziņu un vari pats viņu apmācīt. Bet ar veco suni – viņam raksturs, kāds viņam ir, un jārēķinās ar to, ka viņam kaut kas patiks, kas – nepatiks. Tur jābūt lielai uzņēmībai un pacietībai,” akcentē dzīvnieku patversmes ”Ulubele” pārstāve Annija Dimza.

Ir pat tādi stāsti, kad dzīvnieki seniori no patversmēm tiek adoptēti arī uz ārzemēm.