Pienākums zvanīt un aicināt vakcinēties būtiski noslogo ģimenes ārstus

1 komentārs

Pārslogotas ir arī ģimenes ārstu prakses. Ja vien nebūtu katru dienu jāzvana Covid-19 slimniekiem un to kontaktpersonām, tad varētu vairāk laika veltīt cilvēku aicināšanai vakcinēties. Parasti tas nav tikai viens zvans, bet tiek dots laiks cilvēkam apdomāties un ģimenes ārstu praksēs strādājošie zvana atkal.

TV3 Ziņas devās uz doktorātu Vidrižos. Lai arī tur vakcinācijas aptvere sasniegta cienījamā apmērā, taču medpersonāls vēlas, lai pasargāts būtu teju katrs riska grupā esošais, un zvanīšana ar pārliecināšanu potēties turpinās.

No Limbažu novada Vidrižu doktorātā reģistrētajiem senioriem pret Covid-19 vakcinējušies teju 76%. Šajā praksē nepotēti vairs 109 seniori.

Tagad palikuši, kā saka ģimenes ārsta praksē, tie “cietie rieksti” – tos, kurus visgrūtāk pārliecināt vakcinēties. Piezvanīt katram no senioriem ir laikietilpīgi, saruna ilgst vismaz 20 minūtes, un tās laikā ir jāatbild pat uz vismuļķīgākajām sazvērestības teorijām. Ārsti saka, ka drīzāk jūtas kā lietveži, telefoncentrāle.

Vidrižu doktorātā strādājošie piezvana ap 30 senioru nedēļā. Tam veltīt vairāk laika nav iespēju, jo gaida citi pacienti, jāveic medicīniskās manipulācijas, jādodas mājas vizītēs.

Nereti mediķiem nākas liegt sev nelielu atelpas brīdi vai pat pusdienas, jo visu laiku ir jāzvana pacientiem, norāda Limbažu novada Vidrižu doktorāta medicīnas māsa Monta Jēkabsone-Šmite.

Senioriem, kam vienreiz piezvanīts un skaidrota potēšanās nepieciešamība, pēc dažām dienām zvana atkal un jautā – “ko izlēmāt?”.

“Ja mēs uzrunājam 20 seniorus, nu puse atnāk. Lai uzrunātu vakcinēties, paiet 20 minūtes. Tas ir ilgs laiks. Pēc tam – ja viņš saka nē – es nezvanu trešo reizi. Man tam arī nav laika. Nu es nevaru arī tam cilvēkam tik mežonīgi bāzties virsū, ja viņš pasaka nē. Mēs sakām, ja jums būs Covid-19, tad jūsu gados ir gandrīz vienvirziena ceļš,” stāsta Limbažu novada Vidrižu doktorāta ārsta palīdze Ilze Vītola.

Pret potēšanos noskaņotie seniori parasti sākotnēji saka, – “kamdēļ to darīt, ja tāpat tālāk par lauku mājas pagalmu nedodas”.

“Es saku, ka to vīrusu var atvest bērni, mazbērni. Viņi taču brauc ciemos? Jā, brauc katru nedēļas nogali. Kad saku – varbūt potēsimies, viņi to neņem vērā. Mums varbūt ir ar kaut ko jāpiedraud, varbūt ar to nāvi, bet tā labprātīgi diezgan grūti,” skaidro ārsta palīdze.

Doktorāta medicīnas māsai ir žēl, ka daļa cilvēku neņem vērā citu pieredzi, kāpj uz tiem pašiem grābekļiem un ka potējas tikai tad, ka redz Covid-19 skaudro seju tuvplānā: “Kas no sākuma teica, ka nevakcinēsies, tagad zvana un saka, ka vakcinēsies. Ģimenē ir bijis gadījums ar smagu saslimšanu, un tad, kad viņi saprot, ka tiešām tā var būt, tad viņi paši zvana un piesakās. Lai arī iepriekš bijis pret to.”

Lai varētu vairāk laika veltīt tieši aicināšanai uz Covid-19 poti, ģimenes ārstu praksēm ikdienu atvieglotu, ja viņiem piešķirtu naudu papildu personāla algošanai vai arī Covid-19 slimnieku apzvanīšanu uzņemtos valsts centralizēti: “Palīdzētu tas, ja mums nebūtu katru dienu jāapzvana Covid-19 pacienti. Mums viņi ir jāapzvana katru dienu, jājautā, kā viņi jūtas, tā informācija jāievada pacientu ambulatorajās kartītēs.”

Vidrižu ielās TV3 Ziņu komandai gan neizdevās sastapt kādu nevakcinēto. Uzrunātie ļaudis poti saņēmuši jau pasen.

Limbažu iedzīvotāja Inga uztraucas primāri par saviem bērniem un mazbērniem, kuri varētu saslimt, tāpēc pati vakcinējusies: “Man tāds darbs ar cilvēkiem. Mazbērni, bērni mājās. Nedrīkstu vīrusu vest mājās.”

Romāns uzskata, ka izejas tāpat nebūs, tāpēc jāvakcinējas vien ir: “Te jau arī teica, ka jāiet vakcinēties, televīzijā saka iet vakcinēties. Citādi jau tāpat būs piespiedu kārtā.”

1 komentārs