Komentāri
Piektajai daļai pacientu tiek konstatēti veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi; tikai 9% meklē psihoterapeita palīdzību
RŪTA KALMUKA, F64

Ārsti vērš uzmanību Latvijas iedzīvotāju emocionālās veselības stāvoklim. Pētījumā atklāts, ka veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi tiek konstatēti katram piektajam pacientam, kurš ar sūdzībām vērsies pie ģimenes ārsta. Turklāt šo slimību diagnosticē arvien biežāk, un tā būtiski izmaina cilvēka dzīves kvalitāti. Ārsti-psihoterapeiti veikuši pētījumu, kas atklāj situācijas nopietnību un aicina problēmas risināšanā iesaistīties atbildīgo ministriju.

Pacienti ar veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem ir problēma, ar ko psihoterapeiti sastopas arvien biežāk. Tā ir slimība, kas ir grūti atklājama, bet var izpausties visdažādākajos veidos.

“Šo pacientu ir ļoti daudz, un viņi paši nāk, ļoti akcentējot savas problēmas. Tās var būt galvassāpes, sirds sāpes, paātrināta sirdsdarbība, tas varbūt praktiski jebkas, tās varbūt arī ļoti akūtas un stipras sāpes, kurām nevar atrast iemeslu,” norāda RSU Psihoterapijas klīnikas ģimenes ārste, pētījuma autore Līga Soida.

Pacients var tikt nosūtīts uz neskaitāmiem izmeklējumiem un analīzēm, bet lielākoties no ārsta dzird atbildi, – ”tas jums ir galvā”, vai simptomi parādījušies ”uz nervu pamata”.

Psihoterapijas klīnikas vadītāja Gunta Ancāne rāda vienu no daudzajām slimības vēsturēm, kur pacientam veikti desmitiem izmeklējumu. Tomēr analīzes neko tā arī nav atklājušas. Ārsta diagnoze – nervu veģetatīvā distonija. Šāda diagnoze ir katram piektajam pacientam, un vien retais to spēj pieņemt. 91% no kopējā pacientu skaita atsakās meklēt psihoterapeita palīdzību, bet priekšroku dod netradicionālajai medicīnai.

“Viņi ir bijuši, piemēram, pie ekstrasensiem, viņi ir bijuši pie dziedniekiem. Arī psihologi mēģina kaut ko darīt, bet tā dinamika ir tāda, ka pacients atnāk un saka, ka ir gatavs izdarīt pašnāvību. Tur ir nopietna ārstēšana nepieciešama, un visas pasaules medicīna ir vienojusies, ka efektīvākā ārstēšana ir psihoterapija, emocionālus traucējumus mēs nevaram ārstēt ar tableti,” skaidro Psihoterapijas klīnikas vadītāja.

Mediķu veiktais pētījums atklāj, ka slimības izraisošie un pastiprinošie faktori ir lieli pārdzīvojumi, pazemojums un bailes. “Mūsu sabiedrība emocionāli īsti vesela nav, un to mēs redzam. Vainojam mēs uz katra stūra viens otru, un, ja mēs gluži nevainojam, tad mēs taisnojamies. Šīs pastāvīgās kauna jūtas, vainas jūtas – daudziem cilvēkiem liek sevi augstu nevērtēt, kādēļ arī patiesībā rodas šie traucējumi,” saka Ancāne.

Pētījuma atklāts, ka pacienti ar nervu sistēmas traucējumiem, ģimenes ārstu apmeklē vidēji septiņas reizes gadā, šis rādītājs būtiski pārsniedz vidējos rādītājus Eiropā. Mediķi norāda, ka tādējādi pacienti bezjēdzīgi tērē kopējo veselības budžetu un samazina medicīnas pieejamību pacientiem, kuriem tā tiešām būtu vajadzīga.

“Ir milzīgs nevajadzīgs apmeklējuma biežums pie ģimenes ārstiem, kas rada to situāciju, ka ģimenes ārsts ir grūti pieejams. Mēs paši zemē milzīgi daudz savu visu kopējo naudas resursu, jo mēs neesam šo diagnozi sākušo izvērst, ka tur, kur ir psihosomatika, tur jau laicīgi sākt novirzīt pacientu pie psihoterapeita,” saka Psihoterapijas klīnikas vadītāja.

Mediķi vērš uzmanību uz nepieciešamību veikt izmaiņas veselības aprūpes sistēmā. Noteikt vadlīnijas, kā laikus konstatēt nervu sistēmas traucējumus un nozīmēt arī ārstēšanu laikus.

“Psihoterapija ir pirmā lieta, ko šiem pacientiem piedāvā, kad ir izslēgtas organiskas patoloģijas, šis ir tas virziens, uz kuru mums vajadzētu iet un ko mums pacientiem vajadzētu skaidrot,” teic Soida.

Uzklausot mediķu sagatavotā pētījuma rezultātus, veselības ministre Anda Čakša norādīja, ka, ņemot vērā situācijas, primārais uzdevums šobrīd esot kopā ar ģimenes ārstiem izstrādāt vadlīnijas, kā atpazīt psihosomatiskos traucējumus.

Veģetatīvā distonija ir nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas kā trauksme. Ja traucējumi netiek laikus atklāti un ārstēti, tie var attīstīties smagas depresijas formā. Tāpēc mediķi aicina arī sabiedrību nebūt aizspriedumainiem un pievērst uzmanību līdzcilvēkiem.

Lasi vēl