Komentāri

Šā gada 21. novembrī apritēja pieci gadi kopš Zolitūdes traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.

Ik gadu piemiņas pasākumā tiek nosaukti 54 upuri, par viņiem tiek aizlūgts atceres pasākumā turpat bijušā lielveikala priekšā. Pieklusinātā atmosfēra disonē ar tām šausmām, kas šeit valdīja pirms pieciem gadiem. Sākumā to visu ieraudzīja vietējie, un tie, kas lielveikalam brauca garām. Pēc tam visa Latvija.

“Kad devos uz šo izsaukumu, uz tiešraidi man bija grūti aptvert, ka šāda traģēdija notikusi, jo kāds mums vienkārši piezvanīja uz studiju. Informācija ziņu aģentūrās šķiet nebija parādījusies. Tikai tuvojoties, es sapratu, ka te ir milzīgs cilvēku pūlis, šī te iela, krustojums bija neizbraucams,” atminas LNT Ziņu dienesta žurnālists Ivo Jurkāns.

Savukārt VUGD Rīgas reģiona zvanu centra inspektore-dežurante Vineta Lazda bilst: “Šādi zvani vairs nav bijuši un arī pirms nekad nebija bijuši.”

Līdzīgas neziņa pašā sākumā arī bija zvanu centrā 112, kas saņem ārkārtas izsaukumus no iedzīvotājiem. To skaits bija milzīgs, taču pirmā informācija ļoti skopa. Viena no versijām – nogruvuši piekaramie griesti.

“Cilvēki paši nevarēja nekādu papildus informāciju mums sniegt – ne par cietušo skaitu, ne par situāciju. Laikam uz vietas tas skats bija tik briesmīgs, ka cilvēki nespēja aptver, ka īsti noticis ir,” saka Lazda.

Tikmēr bojāgājušie tuvinieki, apkārtējās mājās mītošie, kā arī sabiedrība kopumā gaida atbildes, kāpēc traģēdija notika.

Tiesā šobrīd tiek skatīta deviņu cilvēku iespējamā vaina. Pieci no viņiem saistīti ar lielveikala būvniecību, trīs saistīti ar projekta uzraudzību un viens ar darba drošību. Neviens savu iespējamo vainu nav atzinis.

Imants Burvis
bojāgājušā Andreja Burvja tēvs

Piedot var Dievs, cilvēks nav Dievs. Bet uz šiem deviņiem man ir daudz mazākas dusmas nekā uz tiem, kas ir atbildīgi un kuru darbs varēja vest pie vel lielākām sekām. Vienīgais, ko esam iemācījušies no Zolitūdes, centies darīt visu, lai tavs paraksts nav pēdējais. Izvairīties no atbildības kā tādas.

Vērienīgākā prāva Latvijas vēsturē rit jau trešo gadu. Sākumā sabiedrības interese paģērēja tādus zāles izmērus, ka bija nepieciešams to rīkot Ķīpsalas izstāžu hallē.

Pēc tam standarta tiesu namā, kur process turpinās joprojām. Šobrīd gan izsludināts mēnesi ilgs pārtraukums, jo procesa gaitā prokurori nonākuši pie slēdziena, ka nepieciešams mainīt sākotnējās apsūdzības.

Agris Skradailis
prokurors

Mūs ar šīm grozītajām apsūdzībām ir jāiepazīstina tiesa, tad apsūdzētie un tālāk jau tās tiek izsniegtas cietušajiem.

Tiesa atsāksies pēc pusotras nedēļas, bet pirmais spriedums, pēc prokurora domām, sagaidāms nākamgad. Taču jau tagad tiek prognozēts, ka tas būs tikai starpfinišs un punkts varētu sekot pēc daudz ilgāka laika.

“Nākamgad mēs varētu uz šo saīsināto spriedumu, tad būs nepieciešams papildus laiks, lai izskatītu lietu apelācijas instancē un ja pamats, kasācijas kārtībā,” skaidro Skradailis.

Līdz šim kompensācijās gan bojāgājušo ģimenēm, gan traģēdijā fiziski cietušiem izmaksāti 6,2 miljoni eiro. Paredzams, ka vienošanās tiks panākta arī ar vairāk nekā 50 morāli cietušiem, no kuriem ar septiņi turpinās tiesvedība.

Zolitūdes traģēdija atklāja daudzas nepilnības būvniecības nozarē, kuras pamazām mēģināts novērst.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, šobrīd ieviesta obligāta būvprojekti ekspertīze – sabiedriskām ēkām, kas augstākas par pieciem stāviem vai divu līmeņu pagrabu, tiek pārrēķinātas iespējamās kļūdas, kā arī ieviesta elektroniska būvprojektu saskaņošana.

Inese Aizstrauta
arhitekte, bijusī Saeimas deputāte (ZZS)

Nav iespējams jebkādā veidā viltot parakstus, katrā ziņā tasiri mazinājies, jo šobrīd izmeklēšana ir apstājusies tieši pie viltotiem parakstiem. Elektroniskā veidā tas nav iespējams, tuvu nullei.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs norāda: Šobrīd es apņemtos apgalvot, ka tieši par konstruktīvajiem risinājumiem ir “dubulto acu princips”, lai ēkas būtu drošas un nekas tāds neatkārtotos.”

Drošībai gan ir sava cena – būvprojekta saskaņošana vai aizņemt pat pusgadu.

Būvnieku asociācijas prezidents min, ka piecos gados izmaiņu bijis daudz, taču nesteidzas apgalvot, ka viss ir ideāli. Strādājot ar komercobjektiem, pasūtītājs strādā pēc ekonomikas principiem – ātrāk, bez liekiem tēriņiem, neieslīgstot sīkumos.

Grinbergs stāsta: Ja pasūtītājs ir izveidojis labu dokumentāciju, būvnieki ir vienkārši priecīgi pēc šīs dokumentācijas strādāt. Un pretēji. Ja tā ir tāda, ka visas detaļas nav skaidras, tad iespējamas simts interpretācijas, tad arī būs šīs interpretācijas.”

Līdz ar šogad būvniecības ieceres elektroniskās saskaņošanas ieviešanu, nākamais solis ir digitāla datubāze ar informāciju par katru būvi. Īpaši to sagaida Būvniecības valsts kontroles birojs.

Svetlana Mjakuškina
Būvniecības valsts kontroles biroja direktore

Ir redzamas pozitīvas tendences, bet tomēr joprojām ir daudz jāskaidro, kāda ir ēkas īpašnieka atbildība. Jo tas ir ne tikai labums vai bonuss, bet pienākumi.

Daļu no minētajām problēmām varētu novērst vienmērīgs būvniecības temps. Līdz šim tas bijis saraustīts. Lieli pasūtījumi valsts sektorā mijas ar kritumu. Kad darba nav strādnieki spiesti doties pelņā uz ārvalstīm. Kad ir, viņi tiek saukti atpakaļ.

Leonīds Jākobsons
Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors

Tie ir kritumi, kāpumi, nevienmērīga attīstība. Šeit valstij valdības personā būtu vienmērīgāk jāsadala gan budžeta līdzekļi, gan Eiropas struktūrfondu līdzekļi, lai varētu vienmērīgāk attīstīties. Jo būvniekiem arī jāplāno sava attīstība, jo jāmeklē, cilvēki, tehnika utt.

Visas piecos gados panāktās pārmaiņas, protams, ir svarīgas ik katram, kas tieši saskāries ar traģēdijas radītajām rētām. Jo jau tad viens no galvenajiem uzstādījumiem bija, panākt lai līdzīgu precedentu vairs nebūtu.

Lasi vēl