Pieaug iedzīvotāju skaits, kuriem pēc Covid-19 pārslimošanas nepieciešama rehabilitācija

Pievienot komentāru

Arvien lielākam Covid-19 pārslimojušo skaitam nepieciešama rehabilitācija. Plaušu bojājumi, bezspēks un pat nonākšana ratiņkrēslā pēc smagas slimošanas, ir tas ar ko jāsaskaras arī cilvēkiem spēka gados.

Arī rehabilitācijas centrā “Vaivari” nu jau “pēc covid” blakņu ārstēšana kļuvusi par ikdienu. Turklāt pieprasījums ir tik liels, ka cilvēkiem jāgaida rindā. V

58 gadus vecais Aleksis šobrīd pārvietojas ratiņkrēslā. Ar diagnozi Covid-19 viņš slimnīcā nonāca pērn gada nogalē. Tur par viņa dzīvību ārsti cīnījušies trīs mēnešus.

“Es nonācu reanimācijā Gaiļezerā.Paldies, paldies tam personālam un dakterim Šubam, izvilka mani. Ja ne viņi, domāju, ka manis vairs nebūtu. Covids, viņš tik smags bija, ka kājas atteicās, atrofējās un nekustās. Un principā, spēka nav nekāda,” stāsta Aleksis.

Slimības laikā Aleksis nokrities svarā par 30 kilogramiem. Sērga teju pilnībā iznīcināja viņa plaušas, tādēļ šobrīd vienmēr blakus skābekļa balons. Atgriezties pie normālas dzīves viņš jau mēnesi mēģina rehabilitācijas centrā “Vaivari”.

“Mani atveda guļošu uz šejieni, šeit fizioterapeiti labi pastrādāja. Trešajā dienā jau varēju apsēsties. Tā pamazām, pamazām, jau varu paiet. Bet ne viens, ar palīgu,” bilst Aleksis.

Viņš cer, ka drīzumā varēs atgūties tiktāl, ka spēs ne vien brīvi elpot, bet pats arī staigāt. Lai gan atzīst, jāstrādā ar sevi daudz, vēlme atgriezties pie normālas dzīves, esot lielāka.

“Es ātrāk gribu tikt uz māju pie savas sievas. Es gribu tikt uz dārzu. Kaut ko padarīt, pataisīt. Es uz darbu gribu arī. Daudz ko,” saka Aleksis.

Šobrīd “Vaivaros” ikdienu pēc covid pārslimošanas atkopjas aptuveni 20 cilvēku. Taču kopumā tie jau ir vairāk nekā 200 smagu Covid-19 pacientu, kuri šeit izgājuši rehabilitācijas kursu.

“Ir palielinājies gan nosacīti vieglāku, gan smagāku pacientu skaits. Bet tas, ko es gribētu uzsvērt, te pat ir mazāk, kā veselības problēmas, bet te ir problēmas, kas ir ietekmējušas pacientu funkcionēšanu,” stāsta fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Inese Svikliņa.

Ne viens vien šeit ievests guļošs, pilnībā atkarīgs no skābekļa. Daudzi nemaz nenonākt mājās, bet “Vaivaros” tiek ievesti pa taisno no slimnīcas. Darbs ar šiem pacientiem līdzīgs, kā citiem – fizioterapija, vingrošana, strādāšana ergoterapijas kabinetos.

“Viņiem parādās kaut kādas sekas vai Covid-19 infekcijas paceltās vecās kaites augšā. Un tad mēs jau viņus mācām celties augšā, apsēsties, apģērbties, staigāt, paēst, un tad jau lēnām mēs viņus mēģinām atradināt no skābekļa,” skaidro Svikliņa.

Patlaban pēc Covid-19 rehabilitācija kļuvusi tik pieprasīta, ka “Vaivaros” visus pacientus uzreiz uzņemt nemaz nevar. Tam trūkst gan personāla, gan finansējums. Gaidīšanas rinda – vismaz mēnesis. Centrā uzsver – trūkst gan personāls, gan pietiekams finansējums.

“Rehabilitācijai jau pirms Covid-19 bija nenormāli maz līdzekļu. Patiesībā viņa tika turēta tādā pusbadā jau ilgstoši, kā visa veselības aprūpes sistēma. Tagad, kad ir vēl Covid pacienti, ir ļoti grūti mums,” norāda rehabilitācijas centra “Vaivari” vadītāja Anda Nulle.

Paredzot, ka nepieciešamība pēc rehabilitācijas varētu pieaugt, centra vadītāja cer, ka nenonāks situācijā, kurā būs jāsāk dalīt – kam rehabilitācija pienākas, bet, kuram šāda iespēja ies secen.

“Kuram tad vairāk vajag? Svaigam insulta pacientam, pēc Covid-19 pacientam, kurš nevar patstāvīgi pārvietoties, nevar ievilkt elpu? Mēs negribētu, ka arī rehabilitācija mums būtu jāsāk kaut kādā veidā šķirot,” bilst Nulle.

Veselības ministrijā norāda, nepieciešamība papildu finansējumam, tai ir zināma un ir paredzēts lūgt valdībai 2 miljonus eiro Covid-19 pārslimojušo rehabilitācijai. Naudas pieprasījums varētu notikt jau maijā.