11 komentāri

Pretēji iepriekš publiski paustajām aizdomām Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā jeb tā dēvētajos čekas maisos komponista Imanta Kalniņa vārda nav, tā raidījumam “LNT Ziņu TOP 10” atklāja VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieks, vēsturnieks Ojārs Stepens.

“Pirms pāris gadiem Dainis Īvāns bija uzrakstījis rakstu, kas bija publicēts resursā “Pietiek”, ka, piemēram, komponists Imants Kalniņš ir VDK aģents. Uzreiz varu pateikt – nē, tas, ko es esmu redzējis arhīvā, tā nav,” saka Stepens, kurš kā komisijas pētnieks iepazinies ar šobrīd slepeno aģentu kartotēku Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra telpās.

Kā ziņots, Saeima šomēnes pieņēma un Valsts prezidents izsludināja likuma grozījumus, kas paredz atvērt “čekas maisus”. Līdz šā gada beigām Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā tiks publicēta aģentu kartotēka, savukārt līdz nākamā gada maijam publiski būs pieejamas vēl citas vēstures liecības, piemēram, VDK darbinieku vārdi, kā arī dokumenti, kas atklās Komunistiskās partijas saikni ar VDK. Sākotnēji VDK aģentu kartītes Satversmes aizsardzības birojs (SAB) fotografēs un pēc tam paveikto nodos arhīvam. Pirmo reizi aģentu vārdus interesenti, iespējams, varēs internetā lasīt jau decembra vidū.

Tomēr izrādās, ka piekļūt internetā publicētajiem “maisiem” nevarēs uzreiz, jo būs nepieciešams reģistrēties. “Cilvēkiem tomēr būs jāreģistrējas, lai mājaslapu izmantotu. Viņi tomēr strādās ar personas datiem, viņi būs atbildīgi, kā tālāk tos izmantos. Nebūs tā, ka vienkārši ieiesiet arhīva lapā un lasīsiet, jums būs jāreģistrējas. [Būs jāaizpilda] aptuveni tāda pati anketa, kā jūs ejiet uz arhīva lasītavu [pildīt],” stāstīja Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Kārtību, kā interesenti varēs piekļūt internetā ievietotajiem “čekas maisiem”, jānosaka valdībai speciāli izdotos noteikumos. Īsi pēc likuma izsludināšanas neviena no “LNT Ziņu TOP 10″ uzrunātajām ministrijām negribēja atzīt, ka tai nāksies uzņemties šo nebūt ne vienkāršo uzdevumu. Ar noteikumu palīdzību arhīvs arī cer labot vairākas likuma nepilnības. Piemēram, no likuma var saprast, ka publicēt internetā iespējams arī dokumentos atrodamas īpaši sensitīvas ziņas, piemēram, par cilvēku slimībām vai laulības pārkāpumiem. ”Domāju, ka šajos noteikumos mēģināsim precizēt, ka ļoti sensitīvi dati nav publicējami, ka viņi ir pieejami arhīva lasītavās,” sacīja arhīva direktore.

Par draudiem, ko sabiedrībā var radīt aģentu vārdu publicēšana, vairākkārt brīdinājušas drošības iestādes. SAB direktors Jānis Maizītis likumu pildīs, taču uzskata, ka kartotēkas publicēšana novedīs pie tiesvedībām un padarīs mūs ievainojamākus.

“Ievietošana internetā ir ļoti nedroša – tur var izdzēst, ielikt papildu informāciju, […] var izdarīt visdažādākās manipulācijas, ja tāds mērķis pastāv. Tai skaitā, visticamāk, šo kartīšu kopijas atrodas arī Krievijā. Tas nozīmē, ja Krievijas specdienestam ir mērķis šantažēt kādu, tad tā būs laba iespēja,” norādīja SAB direktors.

Domas nav mainījusi arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura savas prezidentūras laikā trīs reizes nobremzēja parlamenta vēlmi maisus atvērt.

“Esmu brīdinājusi iepriekš, kā šāda tā saucamo maisu atvēršana var pavērsties. Esmu vērsusi uzmanību uz aspektiem, kādēļ vajadzīgs rūpīgs darbs, pievienotā informācija, nevis vienkārši vārdu saraksts. Bet nevaru paredzēt, lai pateiktu, kas notiks Latvijā pēc “maisu” atvēršanas. Tagad vērošu situāciju. Visādā ziņā šī nav dāvana Latvijai un ne jau dāvana simtgadē. Ja to nolēma darīt, varēja darīt mazliet agrāk vai vēl drusku nogaidīt, no tā būtība nemainītos, manuprāt. Tomēr zinu, ka Latvijas tauta ir gudra un tiks pāri visām grūtībām, kas varētu rasties,” saka bijusī Valsts prezidente.

“LNT Ziņu TOP 10” atgādina iepriekš izskanējušo, ka “čekas maisu” atvēršana nesīs nepatīkamus pārsteigumus par sabiedrībā zināmiem cilvēkiem no reliģiskajām un kultūras aprindām. Piemēram, VDK esot ziņojuši divu joprojām pastāvošu rokmūzikas grupu dalībnieki. Iespējams, maisos atradīsim arī Atmodas laika personības, kas liks mums pārvērtēt salīdzinoši nesenās vēstures notikumus.

TOP komentāri

  • Liepāja
    +2 +2 0

    Liepāja

    Un nevarēja arī būt,jo mūzika bija pirmajā vietā tāpat kā dzīves uztvere
    .priekš tiem laikiem drīzāk bija komponists kā skabarga daudziem komunistiem un viņu idealogijai🤣🤣🤣🤣
  • WOHOW
  • Intars Biģelis
    +1 +1 0

    Intars Biģelis

    Pagaida lai vecie deputaati nosmelj pikji, tagad daudzi netika, nu var veert valjaa😂😂😂

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl