Pētīs Latvijas kultūras un mākslas nozari; kopējais finansējums trim gadiem – miljons eiro

3 komentāri

Ceturtdien, 15. oktobrī, dots starts vērienīgai pētījumu programmai par Latvijas kultūras un mākslas nozari. To īstenos Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar partneriem – iecerēts izpētīt, kā kultūras kapitāls var efektīvāk kalpot par resursu valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Valdība atbalstu valsts pētījumu programmai “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” pauda maijā. Kopējais finansējums trim gadiem – miljons eiro.

“Joprojām ir izplatīts uzskats un stereotips par kultūru kā tikai patērējošo nozari un to, ka pētniecība nepieciešama galvenokārt lietišķās zinātnēs, lai radītu jaunus atklājumus, kas pārtaptu jaunās precēs. Kultūras ietekme ir daudz niansētāka,” norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Ministrs akcentē, ka kultūru vajag ne tikai praktizēt, bet arī izprast – tās likumsakarības, ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību.

Projektu konkurss noslēdzies, uzvarētājs tajā Latvijas Kultūras akadēmija, kas programmu īstenos kopā ar sadarbības partneriem. Pētījumu zinātniskos rezultātus plānots izmantot Kultūrpolitikas pamatnostādņu izstrādē un augstākās izglītības programmu attīstībā. Kultūras kapitāls varot būt arī ekonomiskais kapitāls, ko izmantot valsts attīstībai.

Jaunā pētījumu programma tiek izziņota vien dienu pēc tam, kad radošo aprindu cilvēki Doma laukumā pulcējās ar ķieģeļiem rokās. Protestā pret gaidāmajām nodokļu sistēmas izmaiņām.

Kultūras jomā strādājošajiem liela neziņa par savām finansēm nākamgad. Taujāts, vai šis ir piemērotākais, kad miljonu eiro virzīt pētniecībai, Puntulis atbildēja, ka īstāku laiku būtu grūti atrast un šādai programmai bija jābūt jau pirms daudziem gadiem.

“Vakar daļa radošo cilvēku stāvēja ar ķieģeļiem rokā. Personīgi man tā bija ļoti neprasta sajūta. Ar cilvēkiem, ar kuriem es aizvakar stāvēju uz vienas skatuves, stāvēt aci pret aci un redzēt viņu rokā ķieģeli. Te ir atbilde – šāds pētījums ir patiešām nepieciešams,” bilst Puntulis.

Savukārt Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe saka: “Fakti par kultūras un mākslas jomā nodarbinātajiem, viņu spēka avotiem būt pilnvērtīgiem dalībniekiem sektorā, atalgojuma modeļi, nodokļu režīmi, kādos strādā kultūras un mākslas jomas speciālisti, ir daļa stāsta, kā mēs aprakstām kultūras un mākslas ekosistēmu.”

Pētījumu programmu paredzēts īstenot līdz 2022. gadam.