Pētījumu programma Covid-19 seku pārvarēšanai nevieš pārliecību, vai valdība ņem vērā zinātnieku priekšlikumus

3 komentāri
Pētījumu programma Covid-19 seku pārvarēšanai nevieš pārliecību, vai valdība ņem vērā zinātnieku priekšlikumus
Latvijas Zinātņu akadēmija. (Foto: LETA)

Noslēgumam tuvojas valsts pētījumu programma Covid-19 seku pārvarēšanai, taču nav pārliecības, vai zinātnieku priekšlikumos valdība vispār ieklausās, vēsta TV3 ziņas, atsaucoties uz Saeimā izskanējušajām bažām.

Pērnā gada pavasarī valdība nolēma, ka Covid-19 krīzes pārvarēšanā jāiesaista arī zinātnieki. Attiecīgi tapa vērienīga, valsts pasūtīta pētījumu programma Covid-19 seku pārvarēšanai. Kopējais finansējums – pieci miljoni eiro. Nauda līdzīgās daļās atvēlēta kopumā 10 projektiem, aptverot vairāk nekā 450 zinātnieku un dažādas jomas – medicīnu un sabiedrības veselību, ekonomiku un labklājību, kā arī inženiertehniskus risinājumus. Līdzīgas aktivitātes īstenoja arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Par pētījumu programmu šonedēļ sprieda Saeimas deputāti, kuri vēlējas noskaidrot zinātnieku iespēto un pārliecināties par efektīvu līdzekļu izlietojumu.

“Tie redzamākie rezultāti ir kaut vai tas, ka mēs pirmie no Baltijas valstīm sākām sekvenēt vīrusa genomu un atklājām šo jauno britu mutāciju paveidu,” pauda Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (“Attīstībai/PAR!”).

Lai gan projektu termiņš bija pērnā gada beigas, tikai viens projekts ir noslēdzies. Pārējie pagarināti, taču aktīvā fāze noslēgusies. Finanšu izvērtējums un ārvalstu ekspertu atzinumi vēl sekos.

Paši projektu īstenotāji klāstīja, ka bijuši vērtīgi ieguvumi. Izstrādātas ar Covid-19 slimo pacientu aprūpes vadlīnijas, pētīta siekalu testu lietošana, secināts, ka var paredzēt infekcijas uzplaiksnījumu, meklējot vīrusu notekūdeņos un arī atklāta inficēšanās dzīvniekam, konkrēti – kaķim. Tāpat izstrādātas rekomendācijas gan epidemioloģijā, gan ekonomikā un citās jomās. Tika arī noraidīta nesenā kritika sociālajos tīklos saistībā ar ēdienu gatavošanas tehnoloģiskajām kartēm pētījumā. Tās paredzētas pārtikas pakām bērniem.

“Tā ir viena neliela, ticiet man, projekta sastāvdaļa,” apliecināja Valsts pētījumu programmas projekta vadītāja Inna Šeinbuka.

Diskutējot par pētījumiem, bija gan daudz jautājumu, vai tajos vispār ieklausās.

“Par pasākumiem, lai pasargātu cilvēkus, kuri atrodas pansionātos. Novēlota reakcija uz momenttestiem, pieļaujot situāciju, kas mums šodien pansionātos ir. Es nezinu, kur bija zinātnieki, kur bija valdība,” bažījās Saeimas deputāt Andrejs Klemnetjevs (“Saskaņa”).

“Jāklausās publiski šie paziņojumi no Ministru kabineta, kas pieņemti slēgtās sēdēs. Mēs nevaram pārliecināties, cik nopietni ņemti šie zinātnieku priekšlikumi,” Saeimas Publisko izdevumu komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (“KPV LV”).

“Diemžēl mums kā darba devējiem nereti gadās secināt, ka ne viss, kas ir labi izpētīts un zinātniski pamatots, tiek ieviest, vai tiek ieviests tik ātri, cik vajadzētu,” pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes locekle Ināra Pētersone.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Zinātnes departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs sacīja, ka arī zinātnieki ir regulāri aicināti piedalīties peratīvās vadībās grupas sanāksmēs, kur pieņem tālākos lēmumus par ierobežojumiem un par citiem aspektiem.

Iepriekš minētais apgalvojums deputātiem gan pārliecību neradīja. Komisija nolēma nosūtīt pieprasījumu valdībai atskaitīties par sniegto priekšlikumu izvērtējumu.

3 komentāri