Pētījums: Vidēji Latvijas iedzīvotājs mežu apmeklē septiņas reizes sezonā

1 komentārs
Pētījums: Vidēji Latvijas iedzīvotājs mežu apmeklē septiņas reizes sezonā
LATVIJAS VALSTS MEŽI

Visvairāk iedzīvotāju dodas uz mežu vasarā – nedēļas nogalēs kaut vienu reizi mežā ir bijuši 69% respondentu, bet vidēji Latvijas iedzīvotājs mežu apmeklē septiņas reizes sezonā, liecina valsts mežu apsaimniekotāja “Latvijas valsts meži” (LVM) pasūtītais izpētes projekts.

LVM informē, ka uzņēmuma pasūtītā izpētes projekta gaitā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieki pētīja mežsaimniecības ietekmi uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem. Pētījumu centra SKDS veica iedzīvotāju aptauju 2017. un 2018. gadā, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju rekreācijas intereses mežā dažādos gadalaikos. Projekts ir noslēdzies un, balstoties uz aptaujas rezultātiem un zinātnieku pētījumiem, LVM iepazīstina ar tā rezultātiem.

Cik bieži dodamies uz mežu, lai atpūstos?

Pētījuma rezultāti liecina, ka, atkarībā no sezonas, mežu atpūtas nolūkā darba dienās apmeklē 35-53% respondentu. Visvairāk iedzīvotāju dodas uz mežu vasarā, kad nedēļas nogalēs mežā kaut vienu reizi ir bijuši 69% respondentu, bet vidēji Latvijas iedzīvotājs mežu apmeklē septiņas reizes sezonā. Mežā gan darba dienās, gan nedēļas nogalēs iedzīvotāji vidēji uzturas 1,5 līdz divas stundas.

Cik tālu dodamies?

Atpūsties uz mežu darba dienās iedzīvotāji dodas vidēji līdz deviņu kilometru attālumā no pastāvīgās dzīves vietas, bet apmēram 50% no atpūtniekiem dodas ne tālāk par diviem kilometriem.

Atpūsties uz mežu darba dienās iedzīvotāji dodas vidēji līdz deviņu kilometru attālumā no pastāvīgās dzīves vietas, bet apmēram 50% no atpūtniekiem dodas ne tālāk par diviem kilometriem. Nedēļas nogalēs tālāk – 15 kilometru attālumā no pastāvīgās dzīves vietas, bet 50% dodas ne tālāk par pieciem kilometriem. Atvaļinājuma vai brīvdienu laikā iedzīvotāji atpūsties uz mežu vidēji dodas tālāk par 21 kilometriem, bet apmēram 50% no atpūtniekiem ne tālāk par pieciem kilometriem. Nedēļas nogalēs un atvaļinājuma laikā iedzīvotāji uz mežu visbiežāk dodas ar automašīnu (40-50 %), savukārt darba dienās – kājām (37-67 %), bet ar automašīnu 26-43 %.

Kādas ir atpūtas aktivitātes mežā?

Ziemā, pavasarī un rudenī galvenā atpūtas aktivitāte mežā ir pastaiga, vasarā tā ir sēņošana un ogošana, ar ko nodarbojas 40-50% iedzīvotāju. Daudziem iedzīvotājiem mežs, atkarībā no gadalaika,  ir vieta, kur braukt ar velosipēdu 6-8%), pastaigāties ar suni – 9-12%, vērot un fotografēt dabu, ko izvēlas 5-8 % aptaujāto. Neatkarīgi no sezonas un nedēļas dienas iedzīvotāji mežā parasti atpūšas kopā ar citiem ģimenes locekļiem, salīdzinoši mazāk ar draugiem un kolēģiem.

Foto: LATVIJAS VALSTS MEŽI

Kādā mežā vēlamies atpūsties?

Par piemērotāko atpūtai Latvijas iedzīvotāji izvēlas mežu, kurā veikti nelieli labiekārtojumi, saglabājot nosacītu dabiskumu. Otra piemērotākā alternatīva ir mežs, kurā veikti labiekārtošanas darbi, pārveidojot to par parku, bet trešā atpūtai piemērotākā meža ainava – saimnieciskās darbības neietekmēts mežs. Pēdējās vietas piemērotības ziņā ieņem mežs, kurā tiek veikta aktīva mežsaimnieciskā darbība.

Izvērtējot vietas piemērotību respondentu atpūtas vēlmēm, kā vispiemērotākais visās sezonās novērtēts mežs, kuru veido skrajas jeb caurredzamas audzes. Par visnepiemērotāko atpūtai aptaujātie Latvijas iedzīvotāji uzskata mežu, kuru veido biezas jeb necaurredzamas audzes. Mežs, kurā mijas skrajas audzes ar biezām audzēm, tiek uzskatītas par tikpat piemērotu atpūtai kā mežs, kurā mežaudzes mijas ar izcirtumiem.

Kā vizuāli vērtējam meža ainavu?

Jautājot par to, kādas  meža ainavas Latvijas iedzīvotājiem šķiet vizuāli pievilcīgākās, tika noskaidrots, ka tās ir priežu-egļu-bērzu, egļu-bērzu un melnalkšņu-apšu-bērzu mistraudzes. Savukārt, vizuāli visnepievilcīgākās sabiedrībai šķitušas egļu-priežu, priežu-bērzu audzes, kā arī bērzu tīraudzes.

Mistrotas audzes tiek vērtētas augstāk nekā tīraudzes. Salīdzinot dažādus meža ainavu veidus, secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem vizuāli vispievilcīgākās šķitušas audzes, kur veikta izlases cirte joslās, kā arī vidēja vecuma audzes. Augsts novērtējums aptaujā tika dots arī degumam.

Vai visi meži ir vienādi noturīgi pret rekreācijas slodzēm?

Paralēli sabiedrības interesei par mežu kā rekreācijas telpu, pētījumā tika vērtēta arī meža noturība pret rekreācijas slodzēm. Visjutīgākie meža tipi izrādījās priežu sils. Tie ir meži uz nabadzīgām smilts augsnēm un purvājs – meži uz pārmitrām kūdras augsnēm, kā arī purvi, smiltāji un virsāji. Visnoturīgākie pret cilvēku radīto noslogojumu ir mellenājiem bagātie sausie priežu meži (mētrāji un lāni), kā arī koku, augu un dzīvnieku sugām bagātie damakšņi, vēri un gāršas.

Vairāk nekā 55 % aptaujāto respondentu uzskata, ka mežā ir vajadzīgas labiekārtotas dabas takas un atpūtas vai piknika vietas, lai nodrošinātu apstākļus, kas piemēroti rekreācijas vajadzībām.

LMV atgādina, ka mežs sniedz cilvēkiem dažādus labumus, piemēram, koksnes produktus, ko jau izsenis izmanto siltumam, māju būvniecībai, mēbelēm, kā arī meža veltes – sēnes un ogas. Arvien pieaugoša ir mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī ūdeņu un gaisa tīrības nodrošināšanā. Mežs kļuvis par iecienītāko brīvā laika pavadīšanas vietu, kur stiprināt imunitāti un ļauties vides izziņai, jo mežs ir mājvieta daudzām sugām. Tie visi ir meža ekosistēmu sniegtie pakalpojumi