Pētījums: Vairāk nekā 75% senioru Covid-19 laikā ir izvairījušies no tiešas saskarsmes ar cilvēkiem

3 komentāri
Pētījums: Vairāk nekā 75% senioru Covid-19 laikā ir izvairījušies no tiešas saskarsmes ar cilvēkiem
DĀVIS ŪLANDS, F64

Analizējot paradumu maiņu Covid-19 laikā, atklājies, ka vairāk nekā 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem ir izvairījušies no veikalu un sabiedrisko vietu apmeklēšanas, sabiedriskā transporta lietošanas, kā arī cita veida tiešas saskarsmes ar cilvēkiem, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā, kurā līdzdarbojusies arī Latvijas Universitāte (LU).

Viena no pētījuma autorēm, RSU docente Olga Rajevska skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā cilvēki izjutuši ikdienas aktivitāšu ierobežojumu, taču nevērtē to kā ļoti būtisku. Vienlaikus nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto esot veikuši pārtikas uzkrājumus ilgākam laikam.

Tikmēr projekta vadītāja un RSU vadošā pētniece Ieva Reine norāda, ka pētījumā iezīmējās Latvijas vecākā gadagājuma ļaužu ievērojamais satraukums par risku, kas saistīts ar repatriācijas reisiem un ar tiem saistīto inficēšanās iespējamību, jo viņiem nav pārliecības, ka visi, kas atgriežas Latvijā, godīgi ievēro pašizolāciju un citus noteikumus.

Vienlaikus, izvērtējot informāciju par Covid-19, aptaujātie esot pauduši, ka vairāk uzticas atbildīgajiem infektologiem un epidemiologiem, nevis politiķu sniegtajai informācijai, kaut arī uzticēšanās politiķiem Covid-19 laikā bijusi visai augsta.

Paralēli, RSU un LU pētnieku apakšprojektā, kas īstenots valsts pētījumu programmas projekta kontekstā, Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem, novērojot saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, atzinuši, ka no valdības sagaida tādu pat rīcību kā pavasarī. Daļa arī esot uzsvērusi nepieciešamību pēc ātrāk un striktāk noteiktiem pārvietošanās ierobežojumiem, uzlabotu aprūpi hroniskajiem slimniekiem un ne tik plaši sniegtu atbalstu repatriācijai.

Pētījumā arī pierādījies, ka pandēmijas ietekme uz gados vecākiem Latvijas iedzīvotājiem ir nenoliedzama, jo teju katrs piektais norādījis, ka Covid-19 ir ietekmējis viņu psihiskās veselības stāvokli.

Pētījumā aptverti arī nodarbinātības jautājumi, secinot, ka ārkārtējās situācijas laikā attālināti strādāja vien nepilni 10% no aptaujātajiem iedzīvotājiem gados.

Kā atzīmē pētnieki, vadoties pēc intervijās paustajām atziņām, tieši gados vecākie iedzīvotāji, tostarp arī strādājošie, samierinās ar situāciju un paļaujas liktenim. “Viņu dzīves pieredze, kara un pēckara gadi, aukstā kara laiks un dažādie dzīves pārbaudījumi sniedz citu perspektīvu uz Covid-19 radīto krīzi nekā gados jaunākiem cilvēkiem,” skaidro pētījuma autori.

Tāpat atklājies, ka, lai gan digitālās tehnoloģijas ir pieejamas vairāk nekā pusei aptaujāto, vien piektdaļa tās izmantojusi, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Digitālās tehnoloģijas, vadoties pēc respondentu paustā, tiek izmantotas vien reti, lai veiktu pirkumus internetā.

Visplašāk starp iedzīvotājiem gados tās izmantotas informācijas iegūšanai, norāda LU pētniece Sigita Sniķere. Savukārt kūtrā videosaziņas rīku lietošana starp Latvijas iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem varētu tikt skaidrota gan ar iemaņu, gan rocības trūkumu, norāda RSU pētnieks Guntis Balodis.

Datus par Covid-19 ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem RSU un LU sabiedrības veselības un migrācijas pētnieki guva gan aptaujā, gan padziļinātajās intervijās. Aptaujā, kurā piedalījās ap 1000 iedzīvotājiem no dažādiem Latvijas reģioniem, jautājumu loks aptvēra ne vien veselības, bet arī ekonomikas un sociālos aspektus.

Apakšprojekts “Covid-19 ietekme uz Latvijas iedzīvotāju grupām vecumā virs 50 gadiem: ieteikumi veselības un sociālo seku mazināšanai un sagatavotībai iespējamām krīzēm nākotnē” norit valsts pētījumu programmas projekta “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” laikā. Plašāk par projektu lasāms RSU mājaslapā.