Pētījums: teju puse no reemigrējušajiem iedzīvotājiem apsver iespēju atkal braukt uz ārzemēm

84 komentāri

Par atgriešanos Latvijā domā salīdzinoši maz aizbraukušo latviešu jauniešu. Savukārt daudzi no tiem, kas no emigrācijas atgriezušies dzimtenē, šeit tomēr iztur neilgu laiku un atkal dodas svešumā. Kāpēc tā? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējis jauns diasporas pētījums, ko veikuši Latvijas Universitātes (LU) pētnieki.

Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Universitāti līdz tapuši kopumā 13 latviešu diasporas pētījumi, no kuriem pēdējie divi, kas publiskoti šonedēļ – par diasporas ieguldījumu Latvijā un par nosacījumiem, pie kādiem emigrējušie tautieši ir gatavi atgriezties. Kopumā vērojama tendence, ka no Latvijas aizbrauc mazāk, bet atgriežas vairāk, tomēr daudzi reemigranti šeit nepaliek.

“Gandrīz puse jeb 45% nav pārliecināti, kur viņi būs pēc gada vai ilgtermiņā, un tie faktori, kuri pozitīvi ietekmē šo vēlmi palikt Latvijā, ir materiālais stāvoklis. Tie, kam ir viegli salikt galus kopā, ar lielāku varbūtību paliks, bet tādu ir tikai 8%. Viena tāda slikta ziņa ir, ka jaunieši no 18 līdz 24 gadiem – tiem plāni palikt Latvijā ir ar daudz mazāku varbūtību,” saka LU profesors Mihails Hazans.

Kā galvenās problēmas atbraucēji min grūtības atkal iejusties Latvijā, adaptācijas laikā viņi sagaida lielāku valsts un arī sabiedrības atbalstu. “Ceturtdaļa vīriešu un sestā daļa sieviešu , kas saka, ka viņiem bija grūti iekļauties sabiedrībā sociālā ziņā nevis kaut kādā materiālā – tātad vai nu mūsu sabiedrība nav pietiekoši atklāta vai viņiem pašiem pa to laiku, kamēr viņi bija tur, mainījās uzskati,” norāda Hazans.

Gados jauni reemigranti kā iemeslu, lai tomēr paliktu Latvijā, visbiežāk uzsver lielākas karjeras iespējas. “Vēl ļoti būtiska lieta, ko atnes atpakaļ tie, kas atbrauc ar pieredzi ārpus Latvijas, ir citas gaidas pret darba devēju. Virsstundas neatmaksātas nerullē, nicīga vai bez cieņas attieksme nerullē,” teic LU asociētā profesore un pētījuma vadītāja Baiba Bela.

Pērn tika pieņemts īpašs diasporas likums, lai sekmētu latviešu valodas un kultūras saglabāšanu svešumā un nodrošinātu apstākļus reemigrācijai. Darāmā šajā ziņā gan vēl ir daudz. Tostarp, tautieši vēlas, lai Lielbritānijas skolās būtu iespēja kārtot latviešu valodas eksāmenu.

“Kaut vai latviešu valodu kā svešvalodu, bet tas, lai ir kārtots eksāmens, tas ietilpst šajā izglītības programmā. Tas pēc tam palīdz jauniešiem, ja viņi atgriežas Latvijā, integrēties skolās vai iestāties augstskolās. Tas jau darbojas uz lielākām kopienām. Poļu kopienai ir iespēja daudzās skolās šādu eksāmenu likt, viņi ir daudzskaitlīgāki un ir to jau panākuši, tagad mums ir arī jāpanāk,” skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Vienlaikus Ārlietu ministrija uzsver, ka diasporas saites ar Latviju ir ļoti ciešas – emigrējušie tautieši dod pienesumu gan Latvijas zinātnē, gan ekonomikā. Ik mēnesi viņi sūta lielas summas dzimtenē palikušajiem radiniekiem.