Pētījums: Smagāku saslimšanu ar Covid-19 veicina neandertāliešu ģenētiskais mantojums

3 komentāri
Pētījums: Smagāku saslimšanu ar Covid-19 veicina neandertāliešu ģenētiskais mantojums
AFP / SCANPIX

Viens no svarīgākajiem riska faktoriem, kas veicina smagu saslimšanu inficēšanās gadījumā ar Covid-19, ir ģenētiskais mantojums no neandertāliešiem, liecina trešdien publiskotais pētījums, kuru veicis Leipcigas Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūts.

“Varbūtība, ka cilvēki, kas mantojuši šo gēnu variāciju, pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu “Sars-CoV-2″ tiks pieslēgti mākslīgajai elpināšanai, ir trīs reizes augstāka,” teikts paziņojumā, ko izplatījis institūta līdzstrādnieks un evolucionārais antropologs Hugo Cēbergs.

Cilvēkiem ar šo gēnu variāciju, inficējoties ar Covid-19, pastāv lielāks hospitalizācijas un elpošanas traucējumu risks, kas ir tikpat augsts kā riski, kas saistīti ar pacienta vecumu un citām saslimšanām.

Veicot pētījumu, kura rezultāti publicēti žurnālā “Nature”, gēnu sakopojums tika salīdzināts ar neandertāliešu un Deņisovas cilvēku gēniem, un pētnieki konstatēja, ka šī DNS sekvence ir ļoti līdzīga tai, kas tikusi konstatēta 50 000 gadus sena neandertālieša paliekās no Horvātijas.

“Izrādījās, ka mūsdienu cilvēki šīs gēnu variācijas mantojuši no neandertāliešiem, ar kuriem tie sajaukušies pirms 60 000 gadu,” norādījis Cēbergs.

Tomēr Cēbergs un viņa kolēģis Svante Pābo nav varējuši noskaidrot, kāpēc šis konkrētais gēnu sakopojums izsauc Covid-19 pacientiem komplikācijas.

“Tas ir satraucoši, ka ģenētiskais mantojums no neandertāliešiem var izsaukt tādas traģiskas sekas pašreizējās pandēmijas apstākļos,” atzīst Pābo, uzsverot, ka pētījumi nekavējoties jāturpina.

Pētnieki norāda, ka attiecīgā gēnu sakopojama izplatība ģeogrāfiski nav vienmērīga.

Tas parādās gandrīz pusē Dienvidāzijas iedzīvotāju genomu, īpaši Bangladešā, kamēr Eiropā tas sastopams tikai 16% genomu.

Savukārt Āfrikā un Austrumāzijā tas vispār gandrīz nemaz nav sastopams.