Pētījums: Pieaugusi Baltijas valstu iedzīvotāju drošības sajūta

2 komentāri
Pētījums: Pieaugusi Baltijas valstu iedzīvotāju drošības sajūta
EDIJS PĀLENS, LETA

Baltijas valstu iedzīvotāju drošības sajūta pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi, aģentūrai LETA pavēstīja apdrošināšanas kompānijā “Ergo” atsaucoties uz Baltijas valstu iedzīvotāju “Drošības indeksa” pētījuma datiem.

Kompānijā norādīja, ka skalā no -100 līdz +100 punktiem kopējais drošības indeksa rādītājs šogad Latvijā ir -6 punkti (2017.gadā – -10 punkti), Lietuvā rādītājs sasniedzis pozitīvu atzīmi, proti, +4 punktus (iepriekš – -6 punkti), bet Igaunijā tas sasniedzis +17 punktus (iepriekš – +11 punkti).

Raugoties arī atsevišķi uz visām piecām “Drošības indeksa” ietvaros analizētajām kategorijām, vispozitīvāko novērtējumu visās kategorijās snieguši Igaunijas iedzīvotāji, kam attiecīgi seko Lietuvas iedzīvotāju un Latvijas iedzīvotāju vērtējums.

Kompānijā minēja, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji, kuriem izdevies kāpināt rādītājus visās pētījuma kategorijās. Lietuvā iedzīvotāju sniegtais vērtējums liecina par būtiskiem uzlabojumiem, proti, šogad sasniegti pozitīvi drošības indeksa rādītāji četrās no piecām pētījuma kategorijām. Arī Latvijas iedzīvotāju sniegtais novērtējums kopumā ir uzlabojies, proti, četrās kategorijās sasniegti augstāki drošības indeksa rādītāji nekā iepriekš.

“Pozitīvi, ka kopumā drošības indeksa rādītāji uzlabojas. Vienlaikus gan redzam, ka Latvijā drošības indeksa rezultātu uzlabojums ir mērenāks salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Latvijas iedzīvotāju pieaugošās bažas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ir likumsakarīgas, ņemot vērā daudzu gadu garumā esošās diskusijas par veselības aprūpes pakalpojumu ierobežoto pieejamību un kopumā ieilgušo nesakārtotību veselības aprūpē Latvijā. Šā gada pētījuma rezultāti arvien spilgtāk atspoguļo iedzīvotāju bažas par iespējamām dabas stihiju sekām klimata pārmaiņu ietekmē,” norādīja “Ergo” valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

Kompānijā norādīja, ka, salīdzinot ar 2017.gadā veiktā pētījuma rezultātiem, visstraujāk Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ir augusi drošības sajūta par valsts stabilitāti un darbu.

Lielākais drošības indeksa kāpums pētījuma kategorijā “Valsts stabilitāte un drošība” sasniegts Lietuvā, proti, šogad tas uzlabojies par 22 punktiem un sasniedzis pozitīvu rādījumu +2 punkti (2017.gadā drošības indekss bija -20 punktu). Arī Igaunijā drošības indekss šajā kategorijā sasniedzis pozitīvu vērtējumu +4 punkti (2017.gadā tas bija -3 punkti). Latvijā šajā kategorijā šogad sasniegtais drošības indeksa rādītāja pieaugums par 12 punktiem, sasniedzot rādītāju -14 punkti, ir lielākais uzlabojums starp visām piecām pētījuma kategorijām, taču šajā kategorijā Latvijā drošības indekss joprojām ir negatīvs, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, ir būtiski vairāk nobažījušies par valsts drošību, tās politisko un ekonomisko stabilitāti. Neraugoties uz sasniegto drošības indeksa kāpumu šajā kategorijā, joprojām visās Baltijas valstīs šī kategorija ir starp viszemāk novērtētajām.

Visās trijās Baltijas valstīs teju vienādā apmērā pieaugusi iedzīvotāju drošības sajūta par darbu. Visdrošāk par darbu jūtas Igaunijas iedzīvotāji. Drošības indekss Igaunijā pētījuma kategorijā “Drošība par darbu” šogad ir +13 punkti (2017.gadā – +4 punkti). Lietuvā šajā kategorijā indekss sasniedzis pozitīvu novērtējumu +1 punkts (2017.gadā tas bija -10 punkti), bet Latvijā, neraugoties uz būtisku kāpumu par 11 punktiem, drošības indekss šajā kategorijā joprojām ir negatīvs, proti, -2 punkti.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Baltijas iedzīvotāji visaugstāk novērtē fizisko drošību, proti, viņus vismazāk biedē noziedzība un iespēja kļūt par fiziska uzbrukuma upuriem. Salīdzinājumā ar 2017.gada pētījuma rezultātiem šogad Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju bažas par fizisko drošību ir mazinājušās, attiecīgi drošības indekss šajā kategorijā Lietuvā ir +37 punkti (iepriekš +32 punkti), Igaunijā – +51 punkts (iepriekš – +47 punkti). Latvijas iedzīvotāju uzskati par fizisko drošību valstī palikuši nemainīgi, attiecīgi drošības indekss šajā kategorijā ir +29 punkti.

Lai gan kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā drošības indekss kategorijā “Drošība par darbu” turpina palielināties, Latvijā tas joprojām ir nemainīgs, turklāt ar negatīvu novērtējumu, kas nozīmē, ka Latvijā iedzīvotāji jūtas salīdzinoši nedrošāki par savu materiālo un finansiālo stāvokli. Visdrošākie par savu materiālo un finansiālo stāvokli ir Igaunijas iedzīvotāji, attiecīgi drošības indekss šajā kategorijā Igaunijā šogad ir +22 punkti (2017.gadā – +17 punkti), Lietuvā – +3 punkti (2017.gadā tas bija 0 punkti), bet Latvijā nemainīgi drošības indekss ir -8 punkti.

Kompānijā atzīmēja, ka viens no aspektiem, kas Latvijas iedzīvotājus arvien vairāk satrauc savas materiālās un finansiālās drošības ietvaros, ir iespējamie draudi mājoklim dažādu dabas stihiju rezultātā. “Ergo” “Drošības indeksa” pētījuma rezultāti liecina, ka šogad par 13% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kurus satrauc, ka viņu īpašums varētu ciest no spēcīgām vēja brāzmām un virpuļviesuļiem, par 9% pieaudzis iedzīvotāju skaits, kurus satrauc krusas radītās sekas un par 6% pieaudzis iedzīvotāju skaits, kurus satrauc negaisu un vētru iespējamie draudi mājoklim.

Pēc pētījuma datiem, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotājus visvairāk satrauc veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Drošības indeksa rādītājs kategorijā “Drošība par veselību” līdzīgi kā iepriekšējos gados starp visām pētījuma kategorijām ir viszemākais visās trijās Baltijas valstīs. Vienlaikus Lietuvā un Igaunijā drošības indekss šajā kategorijā nedaudz paaugstinās, tomēr Latvijā tas pat nedaudz pazeminājies. Šogad drošības indekss Latvijā šajā kategorijā ir -35 punkti (2017. gadā – -34 punkti), Lietuvā attiecīgi rādītājs ir -22 punkti (iepriekš – -31 punkts), bet Igaunijā rādītājs sasniedzis -6 punktus (iepriekš – -7 punkti).

“Drošības indeksa” pētījuma rezultāti iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā, kas veikta interneta vidē. Aptauju izstrādāja un īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 līdz 74 gadiem.