Komentāri
Pētījums: Pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis sabiedrības atbalsts lielām ģimenēm
Foto: Pixabay.com

Pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis sabiedrības atbalsts lielām ģimenēm, pavēstīja “Baltic International Bank” korporatīvās komunikācijas vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz jaunākā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījuma datiem.

Šogad aptaujā 4% respondentu pauduši uzskatu, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē ir viens bērns, 35% minējuši, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē ir divi, 48% – trīs bērni, 7% – četri bērni, bet 6% atzinuši, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē ir pieci un vairāk bērni.

Salīdzinājumā ar 2010.gadu respondenti biežāk pauduši viedokli, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē ir trīs un vairāk bērni, bet retāk minēts, ka vēlamais bērnu skaits ir viens vai divi bērni. 2010.gadā uz jautājumu, kāds būtu vēlamais bērnu skaits ģimenē, ja būtu visi bērnu radīšanai un audzināšanai nepieciešamie apstākļi, 8% respondentu atbildēja, ka ģimenē vēlamais bērnu skaits ir viens, 41% – minēja, ka vēlamais bērnu skaits ir divi, 39% – trīs, 6% – četri, bet 2% minēja, ka ģimenē vēlamais bērnu skaits ir pieci un vairāk.

“Reālā aina gan nav tik iepriecinoša – joprojām visbiežāk Latvijā sastopamas viena, divu bērnu un bezbērnu ģimenes, bet trīs atvases ir vien 11% aptaujāto. Turklāt šīs proporcijas pēdējo septiņu gadu laikā nav mainījušās,” piebilda Lapsa.

Lūgti norādīt galvenos iemeslus, kāpēc daudzās ģimenēs Latvijā ir mazāk bērnu, nekā viņi vēlētos, 81% aptaujāto kā lielāko šķērsli mējuši finansiālo līdzekļu trūkumu, bet 49% iedzīvotāju minējuši nepiemērotus sadzīves apstākļus. Salīdzinot ar 2010.gadu, abi šie rādītāji ir pieauguši. Savukārt cilvēku bažas un nedrošība par nākotni šajā laikā ir samazinājušās.

Lai gan, grupējot iemeslus, nepietiekams valsts atbalsts šogad minēts būtiski retāk (32% – 2017.gadā; 41% – 2010.gadā), tomēr tieši lielāki pabalsti atzīti par efektīvāko risinājumu (71%) dzimstības uzlabošanai. Pēc iedzīvotāju paustā, arī plašāks atbalsta pasākumu klāsts daudzbērnu ģimenēm (41%) un uzlabota bērnudārzu pieejamība (39%) dotu nozīmīgu artavu mērķa sasniegšanai.

Jautāti, kas, viņuprāt, demogrāfiski visvairāk apdraud Latviju, šogad 63% aptaujātie atbildējuši, ka tā ir iedzīvotāju aizbraukšana, 22% par lielāko draudu atzinuši zemu dzimstības līmeni, bet 11% – augstu mirstības līmeni sliktā veselības stāvokļa vai kaitīgu ieradumu dēļ.

Lapsa atzīmēja, ka Latvijas sabiedrība satraucas ne tikai par lielu aizbraukušo skaitu, bet arī par mazu atgriezušos skaitu – cilvēkiem šķiet, ka lielākā daļa aizbraukušo vairs neatgriezīsies. Pētījumā 62% respondentu pauduši uzskatu, ka tuvākajos piecos gados atgriezīsies mazāk nekā 10% aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju, kamēr 5% aptaujāto ir noskaņoti optimistiski un cer sagaidīt vairāk nekā 25% aizbraukušo.

“Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2013. gadu, būtiskas izmaiņas jautājumā par aizbraukušo atgriešanos nav vērojamas,” piebilda Lapsa.

Lūgti norādīt efektīvākos iemeslus, kas veicinātu aizceļojušo atgriešanos, iedzīvotāji svarīgu lomu piešķīruši aktīvam darba tirgum un atalgojumam. Par galveno dzenuli aptaujātie nosaukuši lielākas algas (81%) un darbavietu skaitu (54%), bet 32% aptaujāto minējuši, ka atgriešanos varētu veicināt dzīves dārdzības samazināšanās Latvijā.

“Baltic International Bank Latvijas barometrs” arī liecina, ka arvien vairāk cilvēku uzskata, ka atgriešanos Latvijā varētu veicināt lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai un biznesa sākšanai (20%). Pirms pieciem gadiem šis kritērijs aptaujātajiem šķita mazāk svarīgs.

Iedzīvotāji, lūgti norādīt, kādi ir galvenie labumi no Latvijas diasporas ārvalstīs, visbiežāk par ieguvumu atzinuši finansiālo atbalstu (63%), mazāk – jaunas pieredzes, ideju ienešanu sabiedriskajā dzīvē (17%) un Latvijas vārda nešanu pasaulē (15%). Vienlaikus gandrīz piektā daļa aptaujāto iedzīvotāju pauduši uzskatu, ka nekādu ieguvumu no Latvijas diasporas ārvalstīs nav.

“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.

Lasi vēl