Pētījums: Pēc pandēmijas Latvijas ekonomikas atveseļošanā liela loma būs emigrācijas tautiešiem

85 komentāri

Pēc pandēmijas Latvijas ekonomikas atveseļošanā liela loma būs ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas atsāks biežu ciemošanos un par dažādiem pakalpojumiem tērēs Latvijā naudu – tā pētījumā secinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Pieņemot, ka aptaujātie teju trīs tūkstoši 40 valstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo reprezentē visas diasporas potenciālo uzvedību, tad, līdzko atcels pandēmijas ierobežojumus, emigrācijas tautieši būs pirmie, kas lielā apjomā sāks ceļot uz Latviju. Radu apmeklējumu laikā diaspora tērēs naudu sabiedriskās ēdināšanas vietās, tūrisma naktsmītnēs, izklaides vietās. 31% izmantos manikīra, friziera un skaistumkopšanas pakalpojumus. Uzrāvienu var sagaidīt privātās medicīnas iestādes, sevišķi zobārstniecība, kuru cenas Latvijā ir krietni zemākas. Medicīnas pakalpojumus parasti sava brauciena laikā līdz šim izmantojuši 26% ārzemju tautiešu.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aija van der Steina norāda: “Visbiežāk izmantotie pakalpojumi ir privātajās medicīnas iestādēs. Stomatologs ir pirmajā vietā. Apmeklē arī ģimenes ārstu privātajās iestādēs. 66% izmanto privātās iestādes.”

Ja medicīnas tūrisms ir galvenais iemesls, Latvijā pavada vien trīs dienas. Radu apciemošanai – 10 dienas, katru dienu tērējot vidēji 96 eiro. Ja emigranti pavada atvaļinājumu Latvijā, tad visbiežāk tās ir divas nedēļas, un katra persona tērē vismaz 64 eiro dienā.

“Mums parādījās pie tiem negatīvajiem komentāriem par cenām. Cenas ir kosmoss, cenas ir neadekvātas,” pauž van der Steina.

Bieži vien emigranti mēdz maksāt rēķinus par savu radu un draugu vešanu uz restorāniem, veikaliem, tūrisma objektu un pasākumu ieejas biļetēm, SPA pakalpojumiem un auto izdevumiem. Lai no tā izvairītos, 27% ārzemju tautieši Latvijas apciemojuma laikā izvēlas palikt viesnīcā, viesu mājā vai īrētā dzīvoklī, nevis pie radiem un draugiem.

“Ar to maksāšanu radiem Latvijā, pakalpojumu apmaksu. Viņi saka – es labāk palieku viesnīcā un samaksāju par vakariņām, nekā visu laiku maksāju savai ģimenei Latvijā. Viņi gaida, ka es esmu bagātais onkulis, bet mani ienākumi jau nav varbūt lielāki kā varbūt šeit,” bilst van der Steina.

Diaspora esot līdz šim maz apzināts tūrisma resurss, uz kuru nav vērstas mērķtiecīgas piesaistes kampaņas. Aptauja rāda, – 41% ārzemju tautiešu apmeklējuma laikā labprāt aktīvi braukā pa Latviju un izmantot tūrisma pakalpojumus.

LIAA Tūrisma departamenta direktore un pētījuma izstrādes darba grupas vadītāja Inese Šīrava norāda: “Mēs no LIAA puses varēsim šos datus izmantot praktiski, lai plānotu tūrisma komunikācijas aktivitātes, jo aptaujas dalībnieki norādīja, kur meklē informāciju, ko meklē, kas ir primārie un sekundārie informācijas avoti. Aktīvi darbojas arī sociālo tīklu grupas, kurās varam informēt par tūrisma iespējām un jaunumiem Latvijā.”

Lai arī 24% aptaujāto emigrācijas tautiešu Covid-19 dēļ ir mazinājušies ienākumi, taču tamdēļ neatcel plānus par Latvijas apmeklēšanu šovasar. Pētnieki pieļauj, – diaspora gan jau daudz rūpīgāk sekošot līdzi izdevumiem un kuras ir epidemioloģiski drošākas atpūtas vietas.

“Māja pie ezera, mums nav kaimiņi blakus, saimnieks nestāv visu laiku blakus, ir brīvība,” pauž van der Steina.

LIAA pasūtītajā pētījumā secināts, ka 80% emigrācijas tautiešu savās mītnes zemēs ārvalstu draugiem popularizē un iesaka Latviju ceļojuma galamērķiem. Katrs emigrants piesaistījis vidēji divus ārzemju tūristus ceļošanai uz Latviju.