Pētījums: Latvijas iedzīvotāji sāli lieto krietni par daudz, bet jodu – par maz

1 komentārs

Jauns pētījums atklājis, ka sāls patēriņš Latvijas iedzīvotāju vidū vidēji divas reizes pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas rekomendēto normu. Situāciju pasliktina arī tas, ka vienlaikus mūsu uzturā ir pārāk maz joda. Tāpēc Veselības ministrija šobrīd plāno ierobežot sāls daudzumu un palielināt joda saturu – jau pārtikas produktu ražošanā.

Pieci grami dienā – tāds ir optimālais sāls daudzums, ko cilvēkam nevajadzētu pārsniegt. Tomēr Latvijā sievietes uzņem vidēji gandrīz deviņus gramus sāls, bet vīrieši – teju 13! Nesen veikta pētījuma dati liecina, ka pārāk daudz sāls lieto 70% Latvijas iedzīvotāju. Tik liels patēriņš pārsteidzis pat pašus pētījuma veicējus.

“Mēs gaidījām, ka uzņemtais sāls daudzums būs lielāks, bet mēs negaidījām, ka tik lielai sabiedrības daļai tas būs stipri lielāks. Un arī tas, ka cilvēki paši neapzinās, ka viņi uzņem tik lielu sāls daudzumu, un, ja paskatās uz kopējo sabiedrības veselību, tad, protams, mēs redzam, ka tas arī skaidro daudzas mūsu veselības problēmas, gan šis te paaugstinātais asinsspiediens, sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas,” norāda ”Bior” uztura speciāliste Inese Siksna.

Vairāk nekā puse sāls dienas normas tiek uzņemta, lietojot rūpnieciski ražotus produktus. Tāpēc Veselības ministrija vēl šogad plāno noslēgt sadarbības memorandu ar pārtikas nozari. Tā teksts jau ir gatavs, bet pašlaik vēl notiek diskusijas par dažiem punktiem ar Pārtikas uzņēmumu federāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Dietas un uzturas speciālistiem.

“Ko dara arī visa Eiropas Savienība un kas notiek jau pašreiz aktīvi Latvijā, tiek strādāts ar pārtikas ražošanas nozari saistībā ar pārtikas reformulāciju. Respektīvi, lai Latvijas tirgū patērētajiem pieejamos produktos arī paši pārtika ražotāji samazinātu pievienotās sāls daudzumu,” saka Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Savukārt uztura speciālisti aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību arī ēdienam sabiedriskās vietās, piemēram, kafejnīcās, jo arī tur tas bieži vien esot diezgan sāļš. Bet visvienkāršāk, protams, sekot līdzi tam, cik daudz sāls tiek piebērts, gatavojot ēdienu mājās. Turklāt uztura speciālisti iesaka lietot jodēto sāli, jo 71% iedzīvotāju uzņem jodu nepietiekami.

“Pētījuma ietvaros mums sanāca, ka galvenais joda avots Latvijas iedzīvotāju uzturā ir piens un piena produkti. Bet normāli būtu, ka mēs jodu uzņemam ar jūras produktiem, arī jūras zivis, arī mazie jūras mošķi, gan garneles, gan dažādi citi šie te mazie dzīvnieciņi, kas tieši ēd jūras zāles,” skaidro ”Bior” uztura speciāliste.

Nepietiekama joda lietošana apspriesta arī Uztura padomē. Lai uzlabotu situāciju, plānots izstrādāt pārtikas jodēšanas programmu.

“Tomēr būs mums kaut kādā veidā, visticamāk, arī kādā normatīvajā aktā jānosaka, ka tomēr tas sāls, ko lieto pārtikā, ka tam ir jābūt jodētam. Bet precīzi, vai mēs iesim uz tādu tiesām visas sāls jodēšanu, vai jodētas sāls izmantošanu jau konkrēti kādā nozarē, par to mēs vēl diskutēsim,” pauž Sabiedrības veselības departamenta direktore.

Pašreiz Zemkopības ministrija apkopo citu valstu pieredzi. Daudzviet jodētās sāls izmantošana ir obligāta maizes vai miltu ražošanā. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātei uzdots izvērtēt dažādus tehnoloģiskos procesus, lai, produktu ražojot un pastrādājot, jods kaut kur nepazūd.