Pētījums: Latvijai kopā ar citām Ziemeļvalstīm ir labas ekonomiskās pielāgošanās spējas Covid-19 krīzes laikā

0 Komentāru
Pētījums: Latvijai kopā ar citām Ziemeļvalstīm ir labas ekonomiskās pielāgošanās spējas Covid-19 krīzes laikā
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Latvijai kopā ar Ziemeļvalstīm, Igauniju un Nīderlandi ir labas ekonomiskās pielāgošanās spējas Covid-19 krīzes laikā, kas daļēji ir pateicoties digitalizācijas rādītājiem, liecina Eiropas Reģionu komitejas gada ziņojums par reģionālo un vietējo barometru.

Pēc barometrā apkopotās informācijas, Covid-19 krīzes dēļ šī gada otrajā ceturksnī Latvijā iekšzemes kopproduktus (IKP) samazinājās par 9,6%, kurpretim Spānijā tas samazinājās par 22,1% un Francijā – par 19%, salīdzinot ar to pašu ceturksni iepriekšējā gadā. Vienlaikus, pat ja Latvija ir mazāk apdraudēta, tās jutīgums pret Covid-19 potenciālo ekonomisko ietekmi ir augsts.

Kā liecina barometrā apkopotā informācija, Latvija atbilst vidējam veselības aprūpes kapacitātes rādītājam Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstīs, nodrošinot 9,7 gultasvietas uz 100 000 iedzīvotājiem intensīvās terapijas nodaļās. Līderpozīciju ieņem Vācija ar 29,2 gultasvietām, bet vājākos rezultātus uzrāda Portugāle ar 4,2 gultasvietām.

Kopumā Latvija, Lietuva un citas Austrumeiropas valstis, kā arī daži Itālijas dienvidu reģioni, Algarve un Alentežu, Portugālē, kā arī Grieķija joprojām ir tās vietas, ko vīruss ir skāris mazāk.

Vienlaikus, kā liecina komitejas pasūtītās aptaujas dati, ko veica pētījumu kompānija “Kantar”, septembrī 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzticējās vietējiem un reģionālajiem līderiem. Valsts politiķiem uzticējās – 35% un ES līderiem – 57%.

Sociālās noturības kategorijā no ES 27 valstīm Latvija ierindojās 19.vietā pēc to darba ņēmēju īpatsvara, kuri Covid-19 dēļ sāka tāldarbu (31,6%), šis rādītājs ir krietni zemāks par ES vidējo. Covid-19 ierobežošanas pasākumu dēļ potenciāli apdraudēto darbvietu īpatsvars Latvijā ir diezgan augsts un svārstās no 30% līdz 35%. Kopš 2019.gada Latvijas iedzīvotāji plaši sazinās digitālā vidē ar valsts iestādēm. Tāpat, pēc 2018.gada datiem, arī platjoslas pieejamības rādītāji Latvijas reģionos ir zemi.

Eiropas Reģionu komiteja, kas ir Eiropas Savienības (ES) padomdevēja struktūra, ko veido vietējie un reģionālie pārstāvji no visām ES dalībvalstīm, pirmdien sniegs pirmo gada ziņojumu par reģionālo un vietējo barometru. .

Kā norādīja komitejas pārstāve Giedre Daugelaite, barometrā ir iekļauta pirmā viedokļu aptauja par sabiedrības uzticības pandēmiju vietējām, reģionālajām un valstu valdībām visā ES. Tāpat barometrā ir iekļauta uzticēšanās ES un Covid-19 ietekme uz Eiropas reģioniem un pilsētām un kas būtu jādara, lai palīdzētu vietējām kopienām atveseļoties.

Ikgadējā reģionālā un vietējā barometra rezultāti tiks apspriesti ar Eiropas Komisijas prezidentu Urzulu fon der Leienu un viceprezidentu Marošu Šefčoviču 12.oktobrī Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā. Prezentācija sāksies plkst.11.

Eiropas Reģionu komiteja ir konsultatīva ES struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no visām 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē reģionus un pilsētas.

0 Komentāru