Pētījums: Latvijā vēl aizvien populārākais mūzikas žanrs ir popmūzika

2 komentāri
Pētījums: Latvijā vēl aizvien populārākais mūzikas žanrs ir popmūzika
AFP/SCANPIX

Latvijā vēl aizvien populārākais mūzikas žanrs ir popmūzika, liecina Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru “Kantar” veiktā ikgadējā socioloģiskā aptauja par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem.

“Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā,” skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

”Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību,” uzsver Liena Grīna. ”Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku,” uzskata LaIPA izpilddirektore.

Vienlaikus pētījums parāda arī Latvijas sabiedrības mūzikas gaumi, žanru izvēli un mūzikas klausīšanās paradumus. Piemēram, žanru izvēlē liels pārsvars ir popmūzikas žanram, kuru izvēlas 38% aptaujāto. Popmūzikai ar 16% seko rokmūzika, bet žanru topa pirmajā pieciniekā ir arī šlāgermūzika 8%, elektroniskā mūzika ar 7% un klasiskā mūzika ar 6%.

Mūziku ikdienā Latvijā klausās absolūtais vairākums aptaujāto – 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei. Šādu situāciju izskaidro arī atbildes uz jautājumu, kur Latvijas iedzīvotāji klausās mūziku. 44% to dara, pārvietojoties ar transportlīdzekli, bet 32% – mūziku klausās mājās. Tikai 14% iedzīvotāju iemīļotās mūzikas iegūšanas avots ir straumēšanas servisi. No tiem, kuri tērējuši naudu mūzikas iegādei, puse šim nolūkam atvēlējuši līdz 10 eiro gada laikā.

“Svarīgi, ka 46% iedzīvotāju piekrīt, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu ir jāsaņem taisnīga atlīdzība, bet 44% no aptaujātajiem principā atbalsta autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību pamatu iekļaušanu vispārējās izglītības programmā,” aptaujas rezultātus komentē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna, piebilstot – tas norāda, ka sabiedrība vēlas zināt un izprast šīs ierasti sensitīvās tēmas būtību.

Viņa akcentē vēl kādu aptaujā noskaidrotu niansi: 43% no aptaujātajiem piekrīt tam, ka intelektuālā īpašuma radīšana var dot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībai un labklājībai. “Tas ir ļoti nozīmīgs secinājums, un liecina par sabiedrības pieaugušo izpratni intelektuālā īpašuma jautājumos,” tā Grīna.

Respondentiem tika uzdots arī jautājums par Covid-19 pandēmijas un tai sekojošo ierobežojumu ietekmi uz mūzikas klausīšanās paradumiem. Kā liecina aptauja, absolūto vairākumu iedzīvotāju jeb 82% pandēmija attiecībā uz mūzikas klausīšanās paradumiem nav ietekmējusi. 11% aptaujāto mūziku klausījušies vairāk, bet 7% – mazāk.

Lielākoties vairāk mūziku pandēmijas laikā klausījušies jaunieši no 19 līdz 24 gadiem – īpaši šis rādītājs audzis skolēnu un studentu vidū.

LaIPA sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru “Kantar” veiktā ikgadējā socioloģiskā aptauja par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem tiek veikta katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

2 komentāri