Pētījums: Latvijā 83% iedzīvotāju pārtikas iegādei sākuši tērēt vairāk nekā pērn

51 komentārs
Pētījums: Latvijā 83% iedzīvotāju pārtikas iegādei sākuši tērēt vairāk nekā pērn
IEVA LŪKA, LETA

Latvijā 83% iedzīvotāju pēdējā gada laikā pārtikas iegādei sākuši tērēt vairāk naudas nekā pirms gada, liecina mazumtirgotāja “Maxima Latvija” mazumtirdzniecības apskatā “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pieejamie dati par Baltijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem pēdējā gada laikā.

Vienlaikus 65% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vairāk naudas sākuši tērēt komunālajiem maksājumiem un 42% – veselības aprūpei.

Kā noskaidrots pētījumā, Igaunijā pēdējā gada laikā pārtikas iegādei vairāk naudas sākuši tērēt 77% aptaujāto iedzīvotāju, komunālajiem maksājumiem – 45%, transportam – 39%. Savukārt Lietuvā pārtikai vairāk nekā pirms gada sākuši tērēt 76% aptaujāto, 38% – komunālajiem maksājumiem, 34% – transportam.

Kā norādīts pētījumā, iekrājumus veido 82% Lietuvas iedzīvotāju, 65% Igaunijas iedzīvotāju un 60% Latvijas iedzīvotāju. Aptaujātie Lietuvas iedzīvotāji norādīja, ka iekrājumus galvenokārt veido pensijai un “lietainai dienai” jeb emocionāliem pirkumiem. Igaunijas iedzīvotāji galvenokārt iekrājumus veido neparedzētiem izdevumiem un specifiskiem iepirkumiem, savukārt Latvijas iedzīvotāji iekrājumus veido konkrētiem pasākumiem vai pakalpojumiem un pensijai.

Tāpat pētījumā atklāts, ka Latvijā 73% aptaujāto iedzīvotāju izvēlas iepirkties lielveikalos, 41% – mazā formāta veikalos, kas ir tuvāk darbam vai mājām, 38% – hipermārketos, 29% – tirgū, bet 2% – internetā. Lietuvā 81% aptaujāto iedzīvotāju izvēlas iepirkties lielveikalos, 43% – hipermārketos, 28% – tirgū, 26% – mazā formāta veikalos, kas tuvāk darbam vai mājām un 6% – internetā. Igaunijā 71% iedzīvotāju iepērkas lielveikalos, 45% – hipermārketos, 22% – mazā formāta veikalos, kas tuvāk darbam vai mājām, 16% – tirgū, 1% – internetā.

Pētījumā noskaidrots, ka Igaunijā galvenais kritērijs veikala izvēlei ir veikala pieejamība pie darba vai mājām (72%), tas, vai veikals ir pa ceļam uz mājām, darbu vai skolu (43%), un produktu piedāvājums (36%). Latvijā galvenie kritēriji ir veikala pieejamība pie mājām vai darba (62%), produktu piedāvājums (43%) un tas, vai veikals ir pa ceļam uz mājām, darbu vai skolu (41%). Savukārt Lietuvā par galveno kritēriju uzskata veikala pieejamību pie mājām un darbam (60,5%), produktu piedāvājums (52%) un produktu kvalitāte (40%).

Pētījuma dati liecina, ka Latvijā 28,4% aptaujāto izvēlas vietējos produktus, 28% – sezonālos produktus, 25% – dārzeņus un augļus un 18,2% – iegādājas jaunumus. Lietuvā 28,6% aptaujāto ir svarīgs produkta saturs, 25,5% dod priekšroku vietējai produkcijai, 23,7% izvēlas augļus un dārzeņus un 12,7% izvēlas ekoloģisko produkciju. Igaunijā 33,6% galvenokārt iegādājas nepieciešamākās preces, 27,2% – vietējo produkciju, 21,3% iepirkšanās laikā novērtē tehnoloģiskās iespējas veikalos, bet 15,1% iecienījuši pusfabrikātus.

Kā noskaidrots pētījumā, izdevumi par pārtikas preču iegādi Igaunijā vidēji mēnesī veido 170 eiro uz vienu cilvēku, kas ir par 27% vairāk, salīdzinot ar 2008.gadu, Lietuvā – 138 eiro mēnesī uz vienu cilvēku, kas ir par 39% vairāk nekā 2008.gadā, bet Latvijā par pārtikas preču iegādi viens cilvēks vidēji tērē 134 eiro, kas ir par 31% vairāk nekā 2008.gadā.

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā “Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes un citiem avotiem.

Pētījums veikts 2019.gada jūlijā un augustā trīs Baltijas valstīs ar pētījumu centra SKDS starpniecību. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji, 1055 Igaunijas iedzīvotāji un 1066 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

LETA jau ziņoja, ka “Maxima Latvija” pagājušajā gadā strādāja ar 776,624 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 5,6% un bija 21,915 miljoni eiro.

Kompānija “Maxima Latvija” reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. “Maxima Latvija” vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētais uzņēmums “Lincoln Land Erste”.