Pētījums: Darbu zaudējušiem iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā palīdzējusi vieglāk pārvarēt Covid-19 krīzi

0 Komentāru
Pētījums: Darbu zaudējušiem iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā palīdzējusi vieglāk pārvarēt Covid-19 krīzi
SIPA/SCANPIX

Cilvēkiem, kas pandēmijas dēļ zaudējuši darbu, iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā palīdzējusi vieglāk pārvarēt Covid-19 krīzi, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadītajā pētījumā “Dzīve ar Covid-19”.

Brīvprātīgo kustību “#paliecmājās” (“#vieglipalīdzēt”) Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā analizēja Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un pētniece Vineta Silkāne kopā ar kolēģiem. Kustība izveidojās pērnā gada sākumā ar mērķi mazināt krīzes sekas un sniedzot palīdzību tiem, kas bija riska grupās, atradās pašizolācijā vai karantīnā.

Lasi vēl: Covid-19 krīze: kopš pērnā gada sākuma darbu pārslogotajā SPKC pārtraukuši 14 darbinieki

Silkāne stāstīja, ka sabiedrībā ir vēlēšanās un gatavība veikt brīvprātīgo darbu un palīdzēt citiem. Motivācija palīdzēt bija saistīta ar uztverto apdraudējuma līmeni.

Visbiežāk kustībā iesaistījās jaunieši un sievietes, kā arī aktīvi un sociāli atbildīgi cilvēki. Tāpat kustībā iekļāvās iedzīvotāji, kuri krīzes sākumā zaudēja darbu vai arī kuriem samazinājās darba slodze. Iesaistīšanās viņiem esot ļāvusi psiholoģiski vieglāk pārvarēt krīzi. Kustībā bijuši arī tie, kas līdz šim nav veikuši brīvprātīgo darbu.

Palīdzību no brīvprātīgajiem visbiežāk saņēma vientuļie cilvēki, seniori un cilvēki ar veselības problēmām. Vienlaikus secināts, ka daļa nevēlas lūgt brīvprātīgo palīdzību pat tādos gadījumos, kas tas bija ļoti vajadzīgs, tāpēc tiek pieļauts, ka, iespējams, palīdzība nav nonākusi pie tiem, kam patiesi bija vajadzīga, piemēram, ģimenēm ar maziem bērniem laukos.

Analīze parādīja, ka trūka koordinēta sadarbības starp nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgo organizācijām, valsts pārvaldi, pašvaldībām un privāto sektoru. Silkāne norādīja, ka nepieciešams mainīt brīvprātīgo finansēšanas modeli, jo nereti, piemēram, pašvaldībām ir noslēgti līgumi par palīdzības sniegšanu ar zināmām organizācijām, tāpēc mazāk zināmas un jaunas organizācijas nevar pretendēt uz atbalstu.

Secināts arī, ka brīvprātīgos nereti uztver kā pakalpojumu sniedzējus, samazinot viņu motivāciju. Tāpēc esot nepieciešams uzlabot izpratni par brīvprātīgā darba kultūru.

Jau ziņots, ka valsts pētījumu programmas projektu “Dzīve ar Covid-19” īsteno zinātniskais konsorcijs, ko RSU vadībā veido Latvijas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Vidzemes Augstskola un Elektronikas datorzinātņu institūts.

Ieskaties arī šeit: Pateicoties brīvprātīgo darbam, Vecdaugavas pļavā atgriezusies retā Jūrmalas armērija

0 Komentāru