Pētījums: Cilvēki ir noguruši no pandēmijas radītajām sekām un jūtas aizvien brīvāk

2 komentāri
Pētījums: Cilvēki ir noguruši no pandēmijas radītajām sekām un jūtas aizvien brīvāk
OKSANA DŽADANA, F64

Cilvēki ir noguruši no pandēmijas radītajām sekām un jūtas aizvien brīvāk, secināts jaunākajā pētījumu kompānijas “Kantar” veiktajā Covid-19 barometra pētījumā.

Pētījuma dati atklāj, ka gandrīz pusi Latvijas iedzīvotāju jeb 43% aizvien uztrauc koronavīrusa situācija. Taču šā gada pavasarī iedzīvotāji jūt mazāku satraukumu, nekā tas bija, pandēmijai sākoties. Pagājušā gada martā un aprīlī koronavīruss satrauca 66% un 57% aptaujāto. Savukārt zemākais satraukuma līmenis sabiedrībā bija vērojams 2020. gada vasarā – 29% jūnijā un 27% augustā.

55% aptaujāto norāda, ka pašreizējā koronavīrusa situācija ietekmē viņu ikdienas dzīvi. 2020. gada augustā šis rādītājs ir bija 31%, bet martā un aprīlī – 67% un 65%.

Visbiežāk uz izmaiņām ikdienā norāda jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Trešdaļa iedzīvotāju jeb 33% piekrīt apgalvojumam, ka viņus baida tas, ka var saslimt neatkarīgi no tā, cik ļoti par sevi rūpējas. Pērn martā tie bija 50%, aprīlī – 40%, maijā – 36%, jūnijā – 26%, augustā – 27% bet novembrī – 43% iedzīvotāju.

Lasi arī – Otro dienu pēc kārtas Latvijā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā 11 000 cilvēku

Tajā pašā laikā dubultojusies tā sabiedrības daļa, kuri bez satraukuma turpina sev ierasto dzīvi. Tādi ir 22% aptaujāto.

Gandrīz piektā daļa jeb 17% uzskata, ka tiek pārspīlēta situācijas nopietnība. Pagājušā gada martā tā uzskatīja 8% iedzīvotāju.

Daļa sabiedrības ir nogurusi no pandēmijas radītajām sekām un, lai arī 44% iedzīvotāju atzīst situācijas nopietnību, tomēr uzskata, ka informācijas telpā ir radīta pārāk liela panika.

Vairākums jeb 66% Latvijas mājsaimniecību savu ekonomisko situāciju vērtē apmierinoši. Šis rādītājs ir bijis 62%-68% robežās visā Covid-19 barometra mērījumu periodā no 2020. gada marta līdz 2021.gada aprīlim.

Biežāk savu ekonomisko situāciju labi novērtē latvieši (72%), iedzīvotāji, kuru ģimenē ir vismaz četri cilvēki (74%), un tie, kuru ģimenē ir vismaz divi bērni (78%).

To, ka koronavīrusa situācija liek būt aktīvākiem finanšu plānošanā, norāda 43% iedzīvotāju, 2020.gada pavasarī tas minēts biežāk  – martā tie bija 64%, bet aprīlī – 56%. Biežāk to norāda mazākumtautību pārstāvji, kā arī tie, kuru personīgie ienākumi vai ienākumi ģimenē mēnesī ir līdz 300 eiro.

Latvijas sabiedrības viedoklis par nākotni nav vienbalsīgs – 42% piekrīt, ka drīz viss būs labāk, bet 32% ir norūpējušies par nākotni. Biežāk norūpējušies par savu nākotni ir mazākumtautību pārstāvji un tie iedzīvotāji, kuriem šobrīd nav personīgo ienākumu.

Lielākā daļa sabiedrības jeb 72% aptaujāto uzskata, ka būs nepieciešams ilgs laiks, līdz atveseļosies valsts ekonomika. Periodā no 2020. gada martam līdz 2020. gada augustam to norādījuši 70%-75% iedzīvotāju.

Globālā pētījuma laikā aptaujāti ap 100 000 cilvēku vairāk nekā 60 valstīs. Jaunākais pētījums Latvijā veikts no 12. līdz 16.aprīlim, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.