Pētījums atklāj, ka vairāku Latvijas reģionu slimnīcu gatavība sniegt neatliekamo palīdzību bērniem ir visai vāja

0 Komentāru

Latvijas slimnīcās nepilna gada laikā ir veikts vērienīgs pētījums, kurā skaidrots, cik gatavi ir Latvijas slimnīcu mediķi bērnu dzīvības glābšanai.

Rezultāti glaimo tikai Bērnu slimnīcai Rīgā, bet lielai daļai reģionu slimnīcu ir pie kā strādāt. Kurām tieši, publiski gan netiek atklāts.

Ārstu prasmes un gatavība glābt bērna dzīvību tika pārbaudītas uz simulācijas lellēm, kas līdzinās līdz pat sešus gadus vecam bērnam. Šīm lellēm piemīt visi dzīvībai svarīgie rādītāji.  Tā, piemēram, to elpošana vai sirdsdarbība var apstāties gluži tāpat kā īstam pacientam.

Visu 16 slimnīcu nodaļas, kurās bērni tiek uzņemti 24 stundas diennaktī, pētījuma laikā izspēlēja četrus scenārijus – zīdaiņa aizrīšanos ar “lego”, vemšanu un krampjus, dzīvību apdraudošas infekcijas uzliesmojumu, kā arī piecgadnieka slīkšanu vannā. Ārstu darbošanos vēroja eksperti.

Ilze Grope
Latvijas Paediatru asociācijas prezidente

Tas parāda, kāda ir komanda, kā tā savstarpēji komunicē, un tas parāda arī tādas zināšanas, ko mums reāli liekas, ka mēs zinām, bet kā komanda mēs īsti labi nefunkcionējam. Par pašiem ieguvumiem – viennozīmīgi ir skaidrs, ka mūsu rezultātiem ir kur augt.

Bērnu slimnīca Torņakalnā simulācijā uzrādījusi visaugstākos rezultātus. Savukārt, kamēr ar pirmajām divām situācijām mediķi reģionos vēl tiek galā salīdzinoši labi, sirdsdarbības apstāšanās vai septiskā šoka gadījumā aina tik labi vis neizskatās. Viens no pētījuma koordinatoriem uzsver, ka tas ir tikai loģiski.

Reinis Balmaks
BKUS pediatrs, RSU docents

Tas tiešām nav pārsteigums, jo bērnu slimnīca tieši tāpēc ir būvēta, lai tur būtu labāka aprūpe bērniem. Tas mani nepārsteidz. Arī tas pacientu apjoms, ko redz bērnu slimnīcā Rīgā, ir krietni lielāks nekā pat visā Latvijā kopā pārējās slimnīcās. Un visas subspecialitātes, kas pieejamas bērnu slimnīcā, tāda luksusa reģionālajās slimnīcās nav.

Katras konkrētās slimnīcas uzrādītie rezultāti netiek atklāti – tāda bijusi iepriekšēja vienošanās. Dažas slimnīcas piedzīvotajā dalīties nevēlas, bet citas secinājumus neslēpj. Piemēram, Tukuma slimnīcā visgrūtāk gājis ar slīkuša bērna glābšanas scenāriju.

Tukuma slimnīcas valdes locekle Dzintra Rabkeviča norāda: “Tur mūsu reanimatologs, uzņemšanas ārsts un pārējie bija iesaistīti. Manuprāt, tā bija tāda smagākā situācija. Jā, komandas darbs, saskaņotība. Arī tīri no materiāli tehniskās bāzes viedokļa nonācām pie dažām lietām, kas mums ir jāsakārto, lai katrs dežūrā ienākošais simtprocentīgi zina, kur un kas atrodas, lai nav jāmeklē. Tās bija neierastas situācijas, jo tie bija bērni. Tā mums nav gluži ikdiena. Tas viss ir jātrenē, un šī spēle to ļoti labi parādīja arī mediķiem.”

Līdzīgi secinājumi izdarīti arī Liepājas slimnīcā.

 
Gundega Blizņeca
Liepājas reģionālās slimnīcas vispārējās bērnu slimību nodaļas virsmāsa
 

Šīs situācijas parasti ir retas un neprognozējamas. It kā darbinieki ikdienā jūtas droši, bet tad, kad notiek šīs akūtās situācijas, patiesībā apjūk un nobīstas. Būsim godīgi, tad, kad cieš bērns, tad vienmēr ir milzīgs stress.

 

No reģionālajām slimnīcām pozitīvi pārsteigušas Balvu, Valmieras un Daugavpils slimnīca. Skaidrojums pavisam vienkāršs – tur strādā rezidenti, kuriem atpazīt ārkārtas situācijas palīdz svaigā studiju pieredze. Veselības ministrijā TV3 Ziņām norāda, ka no nākamā gada Eiropas Savienības fondu līdzekļiem ir paredzēts finansējums mediķu tālākizglītībai. Un bērnu veselības aprūpe ir viena no prioritārajām jomām.

0 Komentāru