Pētījums: 46% Latvijas vecāku atzinuši, ka bērnus digitālajā laikmetā audzināt ir grūtāk nekā agrāk

0 Komentāru

Gandrīz puse jeb 46% Latvijas vecāku atzinuši, ka bērnus digitālajā laikmetā audzināt ir grūtāk nekā laikā, kad viņi paši auga, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “SKDS” veiktās aptaujas dati.

Galvenie iemesli, kādēļ vecāki uzskata, ka bērnu audzināšana digitālajā laikmetā ir grūtāka – tehnoloģiju un sociālo mediju nelabvēlīgā ietekme (69%), ir nemitīgi jādomā, kā piedāvāt bērniem aktivitātes ārpus digitālās vides (58%), un ir atšķirīgas vērtības un uzskati (58%).

Raksturojot pozitīvās iemaņas, aptaujātie vecāki galvenokārt uzskata, ka tagadējiem jauniešiem, salīdzinot ar viņiem pašiem, nav aktīvāks dzīvesveids (64%) un nav dažādu praktisku iemaņu, piemēram, ēst gatavošana (43%). Tomēr vecāki uzskata, ka mūsdienu jauniešiem ir labākas svešvalodu zināšanas (76%), prasme ātrāk apgūt jaunas lietas (62%) un lielāka atvērtība pasaulei, jaunām lietām – 53%.

Vecāku vērtējumā galvenie iemesli, kādēļ bērnu audzināšana digitālajā laikmetā ir vieglāka, ir vairāki – ir attīstījusies ikdienas dzīves organizācija, tagad daudzas lietas ir vieglāk un ātrāk paveikt (72%), bērniem tagad ir daudz plašākas izglītības un izklaides iespējas (67%) un, pateicoties internetam, tagad ir pieejama plašāka informācija par bērnu audzināšanu (53%).

59% vecāku uzskata, ka bērns laiku internetā pavada bezjēdzīgi, skatoties video saturu “YouTube” vai kādā citā platformā. Savukārt 46% vecāku atzīst, ka bērni bezjēdzīgi pavada laiku internetā, spēlējot datorspēles. Tikai 8% vecāku uzskata, ka viņu bērns internetā bezjēdzīgi laiku netērē. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka tikai aptuveni puse no aptaujātajiem vecākiem pēdējā gada laikā ir kādu ilgāku brīdi sēdējuši bērnam līdzās un vērojuši, ko viņš vai viņa dara internetā.

Vecākiem visvairāk pretenziju ir pret to, ka bērni lieto viedtelefonus un spēlē video spēles, bet vismazāk iebildumu ir pret to, ka laiks tiek pavadīts pie televizora ekrāna.

Gandrīz 70% vecāku, kuru bērni lieto viedierīces, norāda, ka izmanto viedierīču lietošanu kā motivāciju vai sodu, lai panāktu, ka bērns izpilda noteiktas prasības. Šādi biežāk rīkojas tie vecāki, kuriem pašiem bērnībā tika ierobežots televizora skatīšanās laiks, kā arī tie vecāki, kuriem pašiem bērnībā kā sodu izmantoja aizliegumu skatīties televizoru.

Lielākā daļa vecāku apgalvo, ka viņu bērns uztver situāciju mierīgi, ja tiek ierobežots viņa viedierīcēs un internetā pavadītais laiks. Tomēr aptuveni trešdaļa vecāku arī atzīst, ka bērns mēdz būt sadusmots, apbēdināts, aizkaitināts un garlaikots. Interesanti, ka vecākiem visvairāk pretenziju ir pret to, ka bērni lieto viedtelefonus un spēlē video spēles, bet vismazāk iebildumu ir pret to, ka laiks tiek pavadīts pie televizora ekrāna.

Latvijā bērns pie personīgās viedierīces tiek septiņu gadu vecumā, un vidēji dienā viens bērns viedierīces izmanto trīs stundas un 46 minūtes. Lielākā daļa respondentu – 59% norāda, ka viņu bērniem tika īpaši iegādāts telefons, bet aptuveni 35% norāda, ka bērnam tika iedots kāda cita ģimenes locekļa jau iepriekš lietots telefons. Pētījuma dati liecina, ka 50% bērnu vecumā no 2-4 gadiem jau lieto viedierīces. Taču, kā norāda vecāki, gados jaunākajiem bērniem pašiem savu viedierīču nav.

Kopumā 77% bērnu jau ir sava viedierīce – visbiežāk tas ir viedtelefons un dators. Latvijā vidēji vienā mājsaimniecībā ir septiņas strādājošas viedierīces, kurām var pieslēgt internetu. Lai arī vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu ir noteikuši šo viedierīču lietošanas noteikumus, 65% šādu ģimeņu šie noteikumi bērniem un vecākiem ir atšķirīgi.

Plašāk par pētījumu rezultātiem “900 sekunžu” intervijā ar Rīgas Stradiņa universitātes antropoloģi Ievu Puzo!

Aptaujā piedalījās 1001 vecāki, kuriem ir bērni vecumā no 2-17 gadiem. Aptauja tika veikta laika posmā no šā gada 30. jūlijam līdz 2. augustam.

0 Komentāru