Pētījums: 39% iedzīvotāju galvenais ikdienas stresa avots ir finanses

4 komentāri

Viens no galvenajiem stresa cēloņiem Latvijas iedzīvotājiem ir nauda, tās trūkums, un iespējas nopelnīt – 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju finanses min kā galveo stresa avotu, vēsta TV3 ziņas.

Pētījumu, kas vērts tieši uz ienākumu vai to trūkuma radīto stresu “Swedbank Finanšu” institūts veicis pirmo reizi. Līdz ar to izpaliek salīdzinājums ar citiem gadiem, kad pasaule un Latvija vēl nebija tik skaudri saskārusies ar pandēmijas un ekonomikas mijiedarbību.

Aptaujās balstīti dati parada, ka katru dienu par to domā 14% iedzīvotāju, aptuveni tikpat dažas dienas nedēļā un tad augošā progresijā reiz mēnesī un reizi gadā. Un tikai 12% atzinuši, ka par naudu nesatraucas.

“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa

“Ja tas rada ikdienā stresu, tad, likumsakarīgi, tas atsaucas uz daudzām citam mūsu dzīves jomām. Pētījums apliecina, ka tā ir veselība, pirmkārt, un tās ir attiecības ar tuviniekiem, kas tiek ietekmēts no pastāvīga trauksmes līmeņa. Tā ir pamatīga spriedze, ar ko mājsaimniecībām jātiek galā dienu no dienas.”

Esošajā situācijā stress par naudas lietām ir trešais biežākais iemesls, kādēļ cilvēki, naktīs nevar mierīgi gulēt. Vēl augstāk tikai darbs un darba vide, kā arī bažas par veselību.

“Mani satrauc arī naudas jautājums, bet es neteiktu, ka tas ir galvenais. Vairāk laikam veselība satrauc,” dalās Nora.

Arī Kaspars atzīst, ka, pirmkārt, viņu satrauc ģimenes veselība. Savēja varbūt ne tik, bet ģimenes noteikti. Otrkārt, nauda.

“Mani kā bērnu mammu noteikti satrauc bērni. Kā mācīsies, cik kvalitatīvi viņi pavada brīvo laiku un viņu veselība,” dalās Diāna.

Intresanti, ka naudas jautājumu raisīti uztraukumi sarūk līdz ar vecumu. Iespējams, samazinoties arī prasībām pret dzīvi. Lielākoties šis – naudas stress – ir gados jaunu cilvēku problēma.

“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda, ka tas ir likumsakarīgi, ka finanses ir lielākoties gados jaunu cilvēku problēma, jo darbspējas vecumā, studiju vecumā ir daudz sakārtojamu lietu – darbs, ģimene, jauna mājvieta, mācību maksa – daudz lietu, par ko satraukties.

Nenoliedzami, ka stresam ir arī racionālā komponente – ienākumu līmenis Latvijā nereti, arī strādājot pilnu slodzi, nenodrošina visas pamatvajadzības. Vienlaikus par naudas lietām satraucas arī cilvēki ar lieliem ienākumiem.

Pētījuma autoriem interesanta likusies nianse, ka vairāk nekā divas trešdaļas apaujāto sacījuši, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas naudas lietās un tās tēriņos. Tas liek domāt, ka pirmkārt, runa tomēr ir par ienākumu līmeni. Otrkārt, pieņēmums, ka teorija neapspoguļojas praksē. It kā vajadzētu krāt un taupīt, taču tā vietā tiek veikti pirkumi, bez kuriem var iztikt,