Pētījums: 11% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 izplatības laikā alkoholu lieto vairāk nekā parasti

9 komentāri
Pētījums: 11% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 izplatības laikā alkoholu lieto vairāk nekā parasti
IMAGO IMAGES / SCANPIX

Mazliet vairāk nekā katrs desmitais jeb 11% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 izplatības laikā alkoholu lieto vairāk nekā parasti, liecina pēc aptieku tīkla “BENU aptiekas” pasūtījuma veiktais pētījums.

Kā skaidro psihoterapeits Andris Veselovskis, pieaugošais iedzīvotāju alkohola patēriņš liecina, ka Covid-19 izplatība un tās radītās sekas ietekmē arī cilvēku garīgo labklājību.

Vienlaikus no respondentu atbildēm izriet, ka ārkārtējās situācijas laikā alkoholu izteikti vairāk nekā parasti lieto 4% iedzīvotāju, kamēr 7% – mazliet vairāk nekā parasti. Tikmēr 46% norādījuši, ka viņu alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nav, 9% šajā laikā alkoholu lieto mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmējuši, ka alkoholu nelieto vispār.

Tāpat 6% aptaujāto atzīmējuši, ka ārkārtas situācijas laikā biežāk lieto tabakas izstrādājumus. 2% tabakas izstrādājumus lieto izteikti vairāk, kamēr 4% – mazliet vairāk nekā parasti. Savukārt 21% norādījis, ka smēķēšanas intensitātē nekādu izmaiņu nav, 68% tabakas izstrādājumus nelieto vispār, bet 4% atzinuši, ka ārkārtas situācijas laikā smēķē mazāk nekā parasti.

Kā skaidro Veselovskis, jebkuras krīzes laikā cilvēki vienlaicīgi piedzīvo vairākas nepatīkamas sajūtas – satraukumu, spriedzi, bailes un dusmas. Lai nepatīkamās sajūtas mazinātu, tiek meklētas vielas, kuras sniedz tūlītēju atvieglojumu. Viena no tām ir alkohols, bet jāņem vērā, ka tas patīkamas sajūtas rada tikai īslaicīgi, ilgtermiņā draudot ar nopietniem atkarību un veselības riskiem.

“Palielinoties kārdinājumam pēc emocionāla atvieglojuma, cilvēks sāk dzert aizvien vairāk,” skaidro psihoterapeits.

Speciālists uzsver, ka cilvēkiem, kuri netiek galā ar izmaiņām, būtu nepieciešama profesionāla palīdzība – konsultācijas par to, kā pārvarēt krīzi, kā arī sociāla un psiholoģiska palīdzība.

Vienlaikus būtu jāmeklē citas stresa mazināšanas metodes, piemēram, dziedāšana, dejošana, fiziskās aktivitātes, kā arī jāapgūst pilnīgi jaunas prasmes. Tāpat eksperts atgādina, ka cilvēka veselībai vislabākais risinājums ir mērenība, piemēram, viena vīna glāzē kaitējumu, visticamāk, nenodarīs, tomēr tā var būt kaitīga cilvēkiem ar atkarības problēmām, jo viņiem ir grūtības apstāties. Šai cilvēku grupai būtu jāatrod citas relaksācijas metodes – meditācija, pastaigas, nomierinoša mūzika vai citas.

Kaitīgo ieradumu atmešanu ieteicams veikt pakāpeniski – pierodot pie grūtībām un tās uzveicot. Ilgstošs noturības treniņš nav viegls, taču laika gaitā tas palīdz dzīvi padarīt patīkamāku un baudāmāku, skaidro speciālists.

Viņš norāda, ka pilnvērtīgs miegs ir viens no būtiskākajiem labsajūtas un produktivitātes priekšnoteikumiem. Turklāt, nesaņemot kvalitatīvu miegu, vājinās arī organisma imunitāte, kas pašlaik ir sevišķi būtiska. “BENU Aptiekas” pētījuma rezultāti atklāj, ka pēdējā mēneša laikā 22% aptaujāto paaugstināta stresa dēļ ir saskārušies ar miega problēmām. 6% respondentu norāda, ka viņiem miega problēmas parādās bieži, kamēr 16% apgalvo, ka tikai dažkārt.

Tomēr vairums iedzīvotāju jeb 76% atzinuši, ka miega kvalitātes izmaiņas novērojuši nav.

Veselovskis norāda, ka miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”, laika posmā no 26. līdz 29.martam aptaujājot 1709 respondentus.