Pētījumā noskaidrots, kāds ir labākais laiks Latvijas apceļošanai un kad izvēlēties atvaļinājumu

0 Komentāru
Pētījumā noskaidrots, kāds ir labākais laiks Latvijas apceļošanai un kad izvēlēties atvaļinājumu
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Labvēlīgākais laiks Latvijas apceļošanai ir maijs, bet ziemas tūrismam piemēroti klimatiskie apstākļi Latvijā samazinās, kamēr kopumā Latvijas kā tūrisma galamērķa pievilcība palielināsies, secināts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) publiskotajā pētījumā.

Tajā secināts, ka vismazāk nokrišņu Latvijā ir pavasara sezonā, savukārt nokrišņiem visbagātākā sezona ir vasara, kad raksturīgas īslaicīgas, lokālas un intensīvas lietavas. Domājot, vai pastāv iespēja, ka atvaļinājuma laikā nokrišņu nebūs nemaz, tad vidēji Latvijā, balstoties uz LVĢMC novērojumiem, nepārtraukta sausuma periodu ilgums gadu no gada svārstās 20-30 dienu robežās.

Sausuma periodiem ir raksturīgas lokālas izmaiņas. Tie ir īsāki valsts austrumu daļā, kur nokrišņi, jo sevišķi vasaras sezonā, ir biežāk nekā valsts rietumu daļā. Tādēļ, ja atvaļinājums ilgst divas nedēļas un to plānots pavadīt Zemgalē, pastāv iespēja no nokrišņiem izvairīties.

Latvijā var novērot arī nepārtrauktu nokrišņu periodus, kas raksturīgi ar paaugstinātu nokrišņu daudzumu. Ilggadējā novērojumu periodā vidēji Latvijā nepārtrauktu nokrišņu periodu ilgums ir svārstījies 6-11 dienu robežās. Kurzemē vai Vidzemes rietumu daļā var nākties pieredzēt vidēji 8-10 dienu ilgus nokrišņus, taču citviet Latvijā nepārtrauktu nokrišņu perioda ilgums nepārsniedz 6-8 dienas.

Gaisa temperatūra Latvijas teritorijā ir sezonāli mainīga. Pamatojoties uz LVĢMC ilggadējiem novērojumiem laika periodā no 1961. līdz 2010. gadam, aukstākie mēneši ir janvāris un februāris, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra ir -4,3 °C. Turpretī visaugstākās gaisa temperatūras ierasti novērojamas jūlijā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra ir +17°C.  Lielāks silto dienu īpatsvars ir Latvijas centrālajā daļā (12,5-12,8% gada), savukārt auksto dienu īpatsvars vairāk raksturīgs Latvijas austrumu daļai, kur tās ir vidēji 9,8-10% gada.

Pēc LVĢMC novērojumiem klimatiskās standarta normas periodā (no 1981. līdz 2010. gadam) kopumā Latvijas teritorijā gadā Saule spīd vidēji 1700-2000 stundas, visvairāk jūlijā – aptuveni 300 stundas, savukārt vismazāk decembrī, kad kopējais Saules spīdēšanas ilgums ir aptuveni 25 stundas.

Pēc LVĢMC novērojumiem karstuma viļņi Latvijā gadā ir vidēji 11-14 dienas ilgi. To noturību ietekmē lokāli ģeogrāfiski apstākļi un atmosfērā noritošie procesi, un gaisa masas, kas nosaka to ilguma nevienmērīgo sadalījumu Latvijā. Karstuma viļņu maksimums novērojams Latvijas dienvidrietumu rajonos.

Kad ir piemērotākie laikapstākļi, lai dotos apceļot Latviju?

Balstoties uz tūrisma klimata indeksa, ar kuru iespējams novērtēt tūrisma aktivitātēm atbilstošākos klimata apstākļus, balstoties uz ilggadīgo novērojumu datiem, aprēķina formulu un kategoriju skalu, Latvijas apceļošanai piemērotākais periods ir no aprīļa līdz septembrim, no šiem mēnešiem vislabvēlīgākie laikapstākļi ir maijā. Pētījumā secināts, ka saskaņā ar tūrisma klimata indeksu, nevienā gada mēnesī Latvijā nav nepiemērotu klimatisko apstākļu tūrismam.

Klimata pārmaiņu ietekmē gaisa temperatūras paaugstināšanās visvairāk ir ietekmējusi gada auksto sezonu, ziemām kļūstot arvien siltākām. Kaut arī ziemas tūrisma iespējas kļūst ierobežotākas, esot apsvērt Latvijas apceļošanu arī ziemas sezonā. Taču ziemas kopumā kļūst arvien siltākas, daudz retāk piedzīvojot gadījumus ar ievērojami zemākām diennakts minimālajām temperatūrām.

Pamatojoties uz ceļojumu un tūrisma konkurētspējas indeksu, 2017. gadā Latvija ieņēma 54. vietu starp 136 valstīm, kas ir par sešām vietām zemāka pozīcija, kurā valsts ierindojās 2013. gadā, liecina Saeimas publicētajā Sintēzes ziņojumā “Tūrisma attīstības veicināšana Latvijas reģionos” apkopotā informācija.

Lai neturpinātu zaudēt konkurētspēju starptautiskajā tūrisma tirgū, Latvijā ir plašas iespējas attīstīt reģionālo tūrismu. To iespējams panākt ne vien uzlabojot galamērķu sasniedzamību, bet arī paplašinot piedāvāto pakalpojumu klāstu, lai tas kļūtu piemērots ikvienai sabiedrības vecuma un interešu grupai, vēsta Latvijas Republikas Saeimas izstrādātajā Sintēzes ziņojumā pieejamā informācija.

Pētījumu par klimata ietekmi uz tūrismu pieejams šeit.

0 Komentāru