Pēta vairāk nekā 300 gadus senos Kandavas baznīcas altāra “ļaundarus”

Pievienot komentāru

Kandavas luterāņu baznīcas ”ļaundariem” veikta datortomogrāfijas izpēte. Runa ir par koka skulptūrām, kas reiz rotāja Kandavas baznīcas altāri.

Minētie ”ļaundari” ir Golgāta grupas tēli, kas Bībeles stāstā atradās blakus krustā sistajam Kristum.

Skulptūru bildēšana notika augustā. Polihromo koka skulptūru restauratore Anna Kozorovicka vērsās pie biomedicīnas inženierzinātņu institūta pētniekiem. Restauratore atveda divas koka skulptūras, kas tika ieliktas iekārtā un viscauri, gluži kā šķēli pa šķēlei, safotografētas.

“Šeit mēs ļoti labi redzam ķirmjus. Restauratoriem bija svarīgi novērtēt, cik daudz ir šo ķirmju bojājumu,” Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Aldis Balodis norāda uz vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc tika veikta datortomogrāfija. Tas tika darīts, lai iespējami detalizēti noteiktu ķirmju veikto bojājumu apmērus, bet ne tikai, svarīgi bija redzēt arī, kāda ir mākslas darbu uzbūve.

“Ieraudzīja gan tos stiprinājumus, gan ieraudzīja koka tapas, kā tās ir novietotas. Tas arī bija tas, ko mēs ieraudzījām,” stāsta Balodis.

“Praktiski tās divas skulptūras, kas saglabājušās, ir ļaundari,” restauratore Anna Kozorovicka stāsta par koka skulptūru neparasto vēsturi. Šie abi tā dēvētie ļaundari ir no jaunajā derībā aprakstītās Golgāta kalna ainas.

“Tā bija altāra daļas grupa, skulptūru grupa, kas attēlo Golgātas skatu, kad ir Kristus krustā sists, un blakus ir divi ļaundari,” skaidro Kozorovicka.

Koka skulptūru grupa ir veidota 17. gadsimta noslēgumā un atradās Kandavas luterāņu baznīcā līdz 18. gadsimta sākumam. Tad baznīcā izcēlās ugunsgrēks, viss sadega, vienīgi “ļaundari” izglābās no liesmām.

Ilgu laiku augstvērtīgi veidotās skulptūras glabājās baznīcā. Tagad ar kultūrkapitāla fonda atbalstu restauratore ir uzsākusi to izpēti, un viņa sāka ar datortomogrāfiju.

“Tur var redzēt tās stiķējuma vietas, šuves un tā tālāk, bet bez tomogrāfijas nevar saprast, cik liela tā koka tapa, varbūt tur nav koka tapas, bet kaut kas cits. To ar aci no ārpuses nevar redzēt,” norāda Kozorovicka.

Datortomogrāfijas veikšana bija izpētes sākums. Šādā veidā noteikta skulptūru uzbūve un bojājumu pakāpe. Restauratore vienu skulptūru jau ir apstrādājusi ar pretķirmju līdzekli, taču vēl nav zināms, cik tas iedarbīgs. Svarīgi panākt, lai skulptūras iespējami mazāk ir pakļautas laika zoba ietekmei.