Pērn Latvijā būtiski samazinājies adoptēto bērnu skaits

2 komentāri

Pērn Latvijā būtiski samazinājies adoptēto bērnu skaits – tas nokritis līdz 15 gados zemākajam rādītājam.

Labklājības ministrijā gan stāsta, – tas nenozīmē, ka ģimenēs nonāk mazāk bērnu. Pašlaik vairāk bērnu paņem audžuģimenes vai aizbildņi, kuriem atbalsts ir daudzkārt lielāks nekā adoptētājiem.

Labklājības ministrijas apkopotā statistika liecina, ka pērn kopumā Latvijā adoptēts 151 bērns, kas ir par 44 bērniem jeb par piektdaļu mazāk nekā gadu iepriekš. Joprojām vairāk adoptē gados jaunākus bērnus – tikai deviņi no visiem adoptētājiem bērniem ir vecāki par desmit gadiem.

Šie adopcijas rādītāji ir zemākie kopš 2003. gada. Labklājības ministrijā gan mierina, ka pašlaik kopumā samazinās bērnu skaits iestādēs – viņi pārsvarā ģimenēs nonāk nevis caur adopciju, bet gan audžuģimenēs vai pie aizbildņiem.

Līga Tetere
biedrības “Plecs” vadītāja

Esam daudz valsts līmenī strādājuši pie audžuģimeņu kustības attīstības. Gan finansiālā, gan psiholoģiskā atbalsta piedāvāšana. Ja skatāmies no bērna perspektīvas, kurš ienāk ģimenē, ir savas vajadzības. Arī adoptētājiem, lai bērnu uzturētu, ir vajadzīgs finansiāls un psiholoģisks atbalsts.

Adoptēt gatavu cilvēku it kā netrūkst – pašlaik ap 300 cilvēkiem reģistrējušies kā potenciālie adoptētāji, turklāt vairāki gaida gadiem. Ģimeņu atrašana līdz šim buksējusi, jo meklēts bērns adoptētājiem, nevis ģimene bērnam.

“Esam sākuši rīkot neformālus satikšanās pasākumus, lai adoptētāju ģimenes var ieraudzīt bērnu, kurš ir juridiski brīvs un adopcijai pieejams. Veidojas emocionālā saikne, kas ir pamats tālākai darbībai,” norāda Tetere.

Viņa uzskata, ka adopcija būtu jāstiprina, jo juridiski audžuģimene ir īslaicīgs aprūpes formāts. Tiesa, arvien pieaug tendence, kad audžuvecāki nolemj kļūt par adoptētājiem. Adoptēt bērnu var tikai tad, kad viņš ir juridiski brīvs, taču nereti šis process ieilgst. Likumā noteikts, ka bāriņtiesām tas jāsakārto gada laikā.

Linda Balčūne
Labklājības ministrijas Ministra biroja vadītāja

Atsevišķas bāriņtiesas rīkojas operatīvi tur, kur redzams, ka nebūs nākotnes ar bioloģiskiem vecākiem. Laikus sniedz tiesā lietu par aizgādības tiesību atņemšanu, bet ir ļoti daudz bērnu, kas ilgstoši nav juridiski brīvi.

Ministrijā atzīst, ka trūkst finansiāla atbalsta ģimenēm pēc adopcijas – tāds priekšlikums esot iestrādāts nākamajā budžetā un atliek vien sagaidīt nākamo valdību.

Adoptētāju un aizbildņu Biedrības “Azote” vadītāja Inese Fecere-Antipina norāda: “Lielākais atbalsts ir vajadzīgs bērniem pēc tam, kad adopcija ir noslēgusies. Juridiski tā skaitās parasta ģimene. Viņiem nav tiesību uz papildu atbalstu. Tomēr, ja skatāmies uz bērniem, nav atšķirības, vai bērns ir aizbildnībā vai adopcijā. Problēmas, kas viņam ir, nepazūd līdz ar adopcijas noslēgšanu.”

Piemēram, noderētu tādu speciālistu kā psihologu, logopēdu palīdzība.

2 komentāri