Perevoščikovs: Patlaban Latvijā novērots vislielākais saslimstības ar Covid-19 pieaugums Eiropā

7 komentāri
Perevoščikovs: Patlaban Latvijā novērots vislielākais saslimstības ar Covid-19 pieaugums Eiropā
PAULA ČURSKTE, LETA

Lai gan vairākus mēnešus Latvijā Covid-19 izplatība un situācija kopumā bija mierīga, patlaban salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā tiek novērots vislielākais saslimstības pieaugums, preses konferencē paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Divās nedēļās tā pieaugusi par 172%, kamēr citviet Eiropā pieaugums ir aptuveni 14%, skaidroja SPKC eksperts, piebilstot, ka Covid-19 atkārtoti pierādījis, ka ļoti īsā laikā var izplatīties zibenīgi un diezgan plaši. “Tas ir zināms signāls, ka vajadzētu rīkoties,” sacīja epidemiologs.

Pēc viņa paustā, joprojām divi svarīgākie pasākumi ir distancēšanās un dezinfekcija.

Par situācijas pasliktināšanos liecinot arī pozitīvo testu īpatsvara pieaugums, kas pēdējās divās nedēļās ir būtiski pieaudzis. Lai gan kritiskais līmenis – 3% – vēl nav pārsniegts, ir novērojama tendence, skaidroja Perevoščikovs.

Covid-19 var izplatīties divas dienas pirms simptomu parādīšanās. Turklāt pirmajās infekcijas dienās simptomi ir teju tādi paši kā pie parastas saaukstēšanās, tomēr pacienti ir jau infekciozi. Svarīgākais nosacījums ir divu metru distances ieturēšana kā arī komunikācijas ilgums.

Lasi vēl – Viņķele: Runājot trauksmes kategorijās, Latvija nonākusi ”oranžajā brīdinājuma zonā”

Lai gan ierasti šo kontaktu var kontrolēt, sabiedriskajā transportā šī kontroles iespēja tiek ierobežota, jo pastāv noteikti reisu laiki, kurus nereti, saskaroties ar pārpildītiem transportlīdzekļiem, pasažieri nevar izlaist. Vienlaikus sabiedriskajā transportā ir ierobežotas iespējas nodrošināt papildu vietas priekš distancēšanās, kā arī telpu vēdināšanu.

Šis saslimstības pieaugums skaidrojams ar vairākiem lieliem uzliesmojumiem, kas atklāti darba kolektīvos, atklāja epidemiologs. Vienlaikus uzliesmojumi atklāti arī hokeja komandās un izglītības iestādēs, kur atklātie gadījumi nav noveduši pie lieliem uzliesmojumiem.

Maska dod papildu efektu arī tiem, kuri nav inficējušies, tomēr vislielākais efekts aizsargmaskai ir inficētas personas citu inficēšanas varbūtības mazināšana.

SPKC joprojām turpina strādāt ar šodienas gadījumiem. Tomēr attiecībā uz pagājušo nedēļu, Perevoščikovs atklāja, ka 86% gadījumu ir jau zināmi inficēšanās avoti.

Joprojām lielākā daļa no visiem Covid-19 gadījumiem ir izsekojami, bet, lai izsekojamība būtu labāka nekā līdz šim, epidemiologs iesaka lejupielādēt lietotni “Apturi Covid”, kas palīdz atrast kontaktpersonas, ja gadījumā personai tiek atklāta inficēšanās ar Covid-19. Līdz šim šo aplikāciju ir lejupielādējuši aptuveni 150 000 iedzīvotāji.

Katru nedēļu aptuveni no 20 līdz 30 atklātie Covid-19 gadījumi ir saistīti ar atgriešanos no ārzemēm. Kā atzīmēja SPKC eksperts – šis faktors joprojām tiek novērots.

Vaicāts, kāpēc uz bērniem netiks attiecināta sejas aizsegu lietošanas prasība, Perevoščikovs citu starpā minēja,  ka tikai ārkārtīgi reti tiek konstatēts, ka bērni ir inficējuši kādu sabiedriskā vietā. Turklāt viņi nav galvenie infekcijas izplatības iemesls.

Kā vēstīts, no 7.oktobra mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportā būs obligāta, pirmdien lēma valdība.

Lasi vēl – Kā izvēlēties kvalitatīvu sejas masku?

Noteikti gan divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas maskas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam

Tāpat arī, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī, skaidro Veselības ministrijā.

Mutes un deguna aizsegu lietošana attiecas arī uz skolu autobusiem, kas tiek pielīdzināti sabiedriskajam transportam. Šis drošības pasākums patlaban noteikts uz vienu mēnesi – līdz 6.novembrim.

Jau ziņots, ka piektdien tika reģistrēts straujš Covid-19 saslimstības pieaugums, kas pārsniedza nedēļu iepriekš reģistrēto rādītāju divas reizes. Proti, 25.septembrī Covid-19 divu nedēļu kumulatīvās saslimstības rādītājs bija 7,6 uz 100 000 iedzīvotāju, bet piektdien šis rādītājs sasniedza 19,5 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, norāda Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrā.

Atbilstoši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 4.oktobrī šis rādītājs sasniedza 26,3 gadījumus, kas ir līdz šim augstākais reģistrētais kumulatīvais rādītājs. Iepriekš augstākais rādītājs reģistrēts 6.aprīlī, kad tas bija 20,52 gadījumi.

Veicot 1748 Covid-19 izmeklējumus, aizvadītajā diennaktī reģistrēti 40 jauni inficēšanās gadījumi. Attiecīgi pagājušajā diennaktī 2,29% no visiem testiem bijuši pozitīvi. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.