Perevoščikovs: Latvijā ieviestie pasākumi Covid-19 ierobežošanai darbojas apmēram ar 85% efektivitāti

3 komentāri
Perevoščikovs: Latvijā ieviestie pasākumi Covid-19 ierobežošanai darbojas apmēram ar 85% efektivitāti
PAULA ČURSKTE, LETA

Latvijā ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbojas apmēram ar 85% efektivitāti un mazliet pietrūkst līdz slimības apturēšanai pilnībā, šodien preses konferencē informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš teica, ka SPKC analizējis Covid-19 reproduktivitātes koeficientu, kas atspoguļo ieviesto Covid-19 drošības pasākumu efektivitāti.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs

“Dažreiz dzirdam [publiskajā telpā], ka pasākumi nedarbojas, jo saslimstība pieaug. Es uz to atbildētu, ka pasākumi darbojas, jo saslimstības pieaugums ir ļoti lēns, atbilst šīs dienas reproduktivitātes koeficientam, kas nedaudz pārsniedz viens. Tas nozīmē, ka patlaban 100 cilvēki inficē 116 cilvēkus, kas, protams, ir slikti, bet ne tik slikti kā varētu būt. Piemēram, Īrijā šis rādītājs ir trīs. Tas nozīmē, ka Īrijā 100 cilvēki inficē 300. Tas nozīmē, ka [Latvijā] ieviestie pasākumi darbojas, bet apmēram ar 85% efektivitāti, mazliet pietrūkst, lai panāktu slimības apturēšanu pilnībā un izveidotos pozitīva tendence, ka saslimstība samazinās.”

Viņš arī pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā konstatēts maksimālais nedēļas laikā reģistrētais Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits kopš uzliesmojuma sākuma – 7071 gadījums jeb 1010 gadījumu katru dienu. Tas nozīmē, ka inficēšanās gadījumu skaits gandrīz par 15% ir pieaudzis, salīdzinot ar nedēļu iepriekš.

Taču viņš uzsvēra, ka pagājušajā nedēļā Covid-19 inficēšanās gadījumi bija saistīti ar inficēšanos jau pirms kāda laika, nevis tieši aizvadītajā nedēļā. “Pagājušās nedēļas dati atspoguļoja epidemioloģisko situāciju valstī laikā no 24.-30. decembrim. Tas faktiski ir Ziemassvētku laiks un dienas pirms Jaunā gada.”

Viņš atgādināja, ka dati konkrētā brīdī nedaudz ar nobīdi atspoguļo situāciju kādu laiku iepriekš, un tas ir jāpatur prātā, tos analizējot.

Tāpat Perevoščikovs akcentēja, ka pagājušajā nedēļā novērots arī izmeklējumu jeb veikto Covid-19 testu skaita pieaugums, ar ko arī ir skaidrojams lielāks reģistrētais inficēšanās gadījuma skaits. Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis visās vecuma grupās, izņemot bērnus. It sevišķi tas ir pieaudzis sociāli aktīvo iedzīvotāju vidū – vecuma grupās no 15 līdz 19 gadiem, kas ir pusaudži, kā arī cilvēkiem vecuma grupās līdz 49 gadiem. Pārējās vecuma grupās saslimstības gadījumu skaits ir pieaudzis, taču ne nozīmīgi. Bērniem saslimstība ar Covid-19 pagājušajā nedēļā saglabājās iepriekšējo nedēļu līmenī, bez pieauguma.

Pagājušajā nedēļā pētīts arī, kur visbiežāk cilvēki inficējušies ar Covid-19. Pagājušajā nedēļā cilvēku skaits, kas inficējušies ārstniecības iestādēs Latvijā, turpināja samazināties. Ja pirms dažām nedēļām tie bija 16% no visiem nedēļas laikā reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem, tad aizvadītajā nedēļā – vien 5%. Joprojām Covid-19 infekcijas skarti ir sociālās aprūpes centri, taču saslimstība tajos ir mazinājusies salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš – līdz 8% salīdzinājumā ar 13% iepriekšējā analizētajā periodā, kas ir zināma pozitīva dinamika.

Atšķirībā no nedēļām iepriekš pagājušajā nedēļā pieaudzis inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits saistībā ar dalību privātos pasākumos, kur savstarpējo kontaktu dēļ infekcija izplatījusies. Pagājušajā nedēļā tādu bija vismaz 275 cilvēki, kas ir par 100 cilvēkiem vairāk nekā parasti pirms tam. Tas varētu būt skaidrojams ar svētku laiku, viesošanos vienam pie otra, sacīja epidemiologs. Liels bijis arī pagājušajā nedēļā hospitalizēto cilvēku skaits – 134 vidēji katru dienu un tas ir par 11% vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Perevoščikovs arī akcentēja, cik būtiski ir arī turpmāk sociāli distancēties un iespējami maz laika pavadīt publiskās vietās iekštelpās.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs

“Sociālā distancēšanās ir svarīgs jautājums. Mazinoties [drošības] pasākumiem, vīrusam, protams, ir izdevīgi, lai cilvēki vairāk sasvstarpēji kontaktējas. (..) Inficēšanās risks ir atkarīgs ne tika no tā, cik tuvu esam inficēšanās avotam, bet cik ilgu laiku pavadām kopā ar cilvēku vai telpā, kurā atrodas cilvēki, kas izdala vīrusu. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz iekštelpā, sabiedriskām vietām, kur ir kopējs gaiss, kurš varētu būt piesārņots ar vīrusiem. Jāievēro ne tikai distance, bet arī pēc iespējas vairāk vajadzētu mazināt laiku, ko pavadām slēgtajās telpās ar daudz cilvēkiem.”