Perevoščikovs: Ierobežojumu saglabāšana Latvijā nepieļāva pārējām Baltijas valstīm līdzvērtīgu saslimstības pieaugumu

0 Komentāru
Perevoščikovs: Ierobežojumu saglabāšana Latvijā nepieļāva pārējām Baltijas valstīm līdzvērtīgu saslimstības pieaugumu
PAULA ČURSKTE, LETA

Epidemioloģiskās drošības pasākumu saglabāšana Latvijā, pretēji Lietuvas un Igaunijas lēmumiem, nodrošināja, ka saslimstības ar Covid-19 pieaugums Latvijā bijis lēzenāks nekā pārējās Baltijas valstīs, valdības sēdē otrdien sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka Latvijā aizvien spēkā ir dažādi nosacījumi privātajiem un publiskajiem pasākumiem, kā arī tiek piekopta plašāka sejas masku lietošana.

“Paldies visai Latvijas sabiedrībai un visiem tiem, kas šos nosacījumus ievēro. Tas rezultāts ir tāds, ka mums šobrīd 14 dienu rādītājs ir pakāpies līdz aptuveni 50, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas tuvojas 200,” sacīja ministrs, aicinot ņemt vērā, ka saslimstības rādītājus ietekmē ne tikai vakcinācijas aptvere, kas Latvijā ir zemāka nekā abās kaimiņvalstīs, bet arī spēkā esošie ierobežojumi.

Arī Perevoščikovs pauda līdzīgu nostāju, apgalvojot, ka vienīgais skaidrojums, kāpēc Latvijas epidemioloģiskā situācija šobrīd ir labāka nekā Lietuvā vai Igaunijā, ir tieši fakts, ka kaimiņvalstis nolēma plašāk mīkstināt ierobežojumus.

Pavļuts skaidroja, ka šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Veselības ministriju izstrādā drošas darbības nosacījumus izglītības iestādēm, lai tās varētu nodrošināt klātienes mācības, neraugoties uz zemāku vakcinācijas aptveri nekā nepieciešams.

“Skolas, kur būs ļoti plaša un visaptveroša vakcinācijas aptvere, būs retums, taču šīs skolas varēs strādāt pēc “zaļā režīma” – līdzīgi kā pirms pandēmijas,” piebilda Pavļuts.

Vaicāts, kāda vakcinācijas aptvere būtu nepieciešama, lai septembrī nodrošinātu mācības klātienē, Perevoščikovs skaidroja, ka jaunā deltas koronavīrusa paveida dēļ, kas ir ievērojami lipīgāks par iepriekšējiem celmiem, aptverei būtu jāsasniedz 95%, lai nerastos uzliesmojumi. Taču zemākais rādītājs, kas teorētiski būtu nepieciešams, ir 80%, lai gan šādā gadījumā, pēc epidemiologa sacītā, netiek ņemts vērā apsvērums, ka atsevišķās grupās, piemēram, senioru vidū, aptvere varētu būt zemāka nekā citās grupās.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) norādīja, ka atšķirībā no citām nozarēm, par kurām runā “gaužām maz”, izglītības nozarē darbinieku vakcinācija pret Covid-19 ir ar augošu tendenci un šķiet cerīga sasniegt prasīto mērķi. Piemēram, arī pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras turpināja klātienē strādāt arī kritiskākos pandēmijas apstākļos, vakcinēto īpatsvars ir pārsniedzis 50%.

Savukārt augstākās izglītības līmenī vakcinācija ir sasniegusi SPKC epidemiologu minēto vakcinācijas slieksni 80%. Līdz ar to ministre aicina runāt nevis tikai par pedagogu vakcināciju, bet gan par ekonomikas atjaunošanos kopumā.

Saskaņā ar Pavļuta valdības sēdē sniegtajiem datiem līdz 8. augustam kopumā 64% jeb 52 786 izglītības iestāžu darbinieku bija vakcinēti. Pirmsskolas izglītības iestādēs šis rādītājs sasniedzis 53%, vispārējās izglītības iestādēs – 67%, bet augstākās izglītības iestādēs – 81%.

0 Komentāru