“Pērc liekas preces un tērē sīkumiem, bez kuriem var iztikt!” Cik naudas katru mēnesi nelietderīgi tērē iedzīvotāji?

Pievienot komentāru

Nelietderīgos tēriņos Latvijas iedzīvotāji katru mēnesi iztērē vidēji 20 līdz 100 un pat vairāk eiro, 89% gadījumu atzīstot, ka stingrāk kontrolējot savus ikdienas izdevumus, no tā varētu izvairīties.

Turklāt pieaugot ikmēneša ienākumiem, palielinās arī bezrūpīgi iztērētās naudas apjoms.

Cilvēki atzīst, ka nevajadzīgi tērē naudu gan apģērbam, apaviem un aksesuāriem, gan arī pārtikai un saimniecības lietām, bez kurām varētu iztikt.

Rita
finansiste

Tā ir pārtika, kur bieži vien termiņi iet uz beigām un cilvēki neilūkojas. Es arī tajā skaitā, tu neaprēķini varbūt, cik ģimenei ir vajadzīgs.

Ginta
māmiņa

Šogad mēs esam apņēmušies veidot iepirkumu sarakstu, kam pieturamies gan apģērba ziņā, tas ir, pirmkārt attiecībā uz mani, jo iepriekš man tā bija ļoti spontāna lieta – ieiet veikalā, nopirkt kaut ko uz atlaidēm.

Natālija
pensionāre

Mēs ģimenē darām tā: apskatām lietu, ja tā mums patīk un emocijas sit augstu vilni, ejam ārā no veikala uz pusstundu un apdomājamies. Ja liekas, ka nevaram bez tās dzīvot, tad nopērkam.

Vladislavs
aviācijas speciālists

Virtuvei kaut kas, ko ļoti ļoti vajag tajā brīdī, bet pēc divām dienām jau ir putekļos.

Neapdomīgi tērējas ne vien strādājoši cilvēki, bet arī jaunieši, piemēram, bieži ēdot ārpus mājas un seniori, gādājot nepamatoti dārgas dāvanas saviem tuviniekiem. Vājība veikt nelietderīgus pirkumus bieži saistīta arī ar nenokārtotām parādsaistībām.

Reinis Jansons
“Swedbank” Finanšu institūta vadītājs

Par spīti tam, ka tu esi aizņēmies naudu un neesi laikus atdevis vai esi parādā par kādiem komunāliem maksājumiem, tu pērc liekas preces un tērē naudu tādiem sīkumiem, kam nevajadzētu tērēt.

Disciplīnas trūkums gan ir tikai viens no spontāno tēriņu skaidrojumiem. Vienlaikus, iepērkoties cilvēki meklē apmierinājumu un vēlas izjust vismaz īslaicīgu prieka sajūtu, ko iespējams negūst darbā, ģimenē un attiecībās. Turklāt – liela nozīme arī tam, vai makā ir skaidra nauda vai bankas karte.

Ivars Austers
LU profesors sociālajā psiholoģijā

Ja cilvēks maksās skaidrā naudā, tad, visticamāk, viņš neatļausies šo impulsa pirkumu, to eksperimentāli pirkumi pierāda. Ja cilvēki maksā ar maksājumu kartēm, viņi daudz lielāku naudas summu iztērē impulsīvi.

Lai izvairītos no nevajadzīgiem pirkumiem, finansisti un psihologi iesaka cilvēkiem ieviest vairākus norēķinu kontus un kartes un sadalīt katru mēnesi pieejamos finanšu līdzekļus konkrētiem mērķiem, kā arī audzināt raksturu un ikreiz uzdot sev jautājumu – vai man tas patiešām ir vajadzīgs?