Pēdējo piecu gadu laikā par neslavas celšanu notiesāti pieci cilvēki; neviens no viņiem nav bijis žurnālists

1 komentārs
Pēdējo piecu gadu laikā par neslavas celšanu notiesāti pieci cilvēki; neviens no viņiem nav bijis žurnālists
PAULA ČURKSTE, LETA

Nav ziņu, ka “čekas maisu” satura publiskošanas dēļ kāds būtu vērsies tiesībsargājošās iestādēs par neslavas celšanu, bet politiķu aprindās šādas sūdzības kļuvušas par standarta praksi, kā vērsties pret žurnālistiem, kuri uzdod nepatīkamus jautājumus. 

Šāds ierocis dažkārt tiek pavērsts arī pret politiskajiem konkurentiem. Tā, piemēram, pagājušā gada nogalē Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) policijai lūdza izmeklēt opozīcijas deputāta Viļņa Ķirša (Vienotība) izteikumus. Likumsargi vienlaikus izskata arī vairākas lietas pret žurnālistiem.

Pirms Saeimas vēlēšanām vairāki politiķi policijā sūdzējās par pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica”. Rīgas mēram Nilam Ušakovam neslavu ceļošs šķita pētījums par Rīgas domes finansētajiem medijiem. Savukārt partijas “KPV LV” līderiem Aldim Gobzemam un Artusam Kaimiņam pretlikumīgs šķita pētījums par partijas iespējamo saistību ar ekspolitiķi Aināru Šleseru.

Sanita Jemberga
“Re:Baltica” redaktore un izpilddirektore

Viņi nevērsās pie mums ar lūgumu atsaukt nepatiesas ziņas, jo tādu tur nebija. Viņi negāja normālā kārtībā, kā tas būtu jādara, uz tiesu, apstrīdot civiltiesiski un paši par to maksājot, viņi izmanto Latvijas valsts līdzekļus, skaidri zinot, ka tā ir melīga prasība, ka tur nav nekāda pamata. Normālā demokrātiskā valstī neviens neiet krimināltiesiski pret žurnālistiem, iet civiltiesiski un tiesājas par konkrētu piedzenamo summu.

Gan Ušakova, gan Gobzema gadījumos policija atteikusies pat ierosināt krimināllietas, jo noziedzīga nodarījuma pazīmes žurnālistu darbā nav konstatētas. Ušakovs gan atteikumu pārsūdzējis prokuratūrā, kura turpina to izskatīt.

Savukārt “KPV LV” līderis Aldis Gobzems TV3 Ziņām norādīja, ka viņam vairs neesot laika šim strīdam. Valsts policijā stāsta, ka kopumā pērn saņemtas 130 sūdzības par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos, tomēr atsevišķa statistika par to, cik daudzos gadījumos iesaistīti mediji, netiek apkopota.

Ilmārs Spalva
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes pārstāvis

Gadās arī tādas situācijas, kad sūdzas par anonīmiem komentētājiem. Valsts policijai jāmēģina šos komentētājus atrast, un tiek tērēti milzu līdzekļi. Un tad vēl izrādās, ka tur nav noziedzīga nodarījuma sastāva, un tad izrādās, ka darbs ir padarīts, bet rezultāts – kāds ir tāds ir.

Lielākā daļa sūdzību izrādījušās nepamatotas – kā rāda Iekšlietu ministrijas apkopotā statistika, arī tad, ja kriminālprocesu ierosina, visbiežāk to izbeidz līdz tiesai tā arī nenonākušu. Notiesājošos spriedumus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, bet pētot tos atklājas, ka vismaz pēdējos piecos gados, nevienā procesā uz apsūdzēto sola nav sēdies žurnālists. Pēc šī panta sodīti, piemēram, melīgu interneta komentāru autori un vai ļaunatminīgi mīlnieki, kuri centušies sariebt savām bijušajām.

Tieši šādu iemeslu dēļ advokāte Linda Bīriņa, kura bieži pārstāvējusi žurnālistus tiesas procesos, uzskata, ka kriminālatbildībai par neslavas celšanu jābūt paredzētai likumā. Problēma ir tajā, ka cilvēki bieži nespēj atšķirt neslavas celšanu no kritiska viedokļa. Lai uzsāktu krimināllietu ir jāpierāda, ka izplatītā informācija ne tikai bijusi nepatiesa, bet izplatītājs to apzinājies un melojis mērķtiecīgi, lai nomelnotu cietušo.

“Arī žurnālisti ir snieguši policijā šādus iesniegumus, kad viņiem ir licies, ka augstas amatpersonas ir cēlušas par viņiem neslavu, bet jāatzīst, ka tieši dēļ šiem kritērijiem, ka tās ir nepatiesas ziņas ar mērķi nomelnot cilvēku, tad tie gadījumi, ar kuriem es esmu iepazinusies – šīs lietas nav aizgājušas līdz tiesai,” saka Bīriņa.

Viņa arī norāda, – ja kritizētais bijis politiķis, krimināllietas ierosināšanu panākt būtu vēl grūtāk, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir lēmusi, ka politiķus kritizēt drīkst daudz skarbāk nekā citu profesiju pārstāvjus. Līdz ar to, ja kādam tiešām šķiet, ka viņš publiski apmelots, daudz efektīvāk sevi var aizstāvēt, iesniedzot tiesā civilprasību par goda un cieņas aizskaršanu, savukārt sūdzēšanās policijai ir tikai sabiedrisko attiecību gājiens.
1 komentārs