Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti 138 cilvēktirdzniecības upuri

1 komentārs
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti 138 cilvēktirdzniecības upuri
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Kā atpazīt cilvēktirdzniecību un laikus pašam no tās izvairīties – daudziem par to var likt aizdomāties jaunā Latvijas spēlfilma “Oļegs”, ko kinoteātros sāks rādīt šonedēļ. Bet dzīvais vides objekts “Oļegs” Rīgā, Barona ielā, jau pirmdien daudziem licis pievērst uzmanību modernajai verdzībai.

Aiz pārtikas ietinamās plēves dzīvs cilvēks ar aprakstu – “Pārdodamais produkts lietojams visa veida smagiem darbiem bez samaksas, ir beztiesisks, piemērots pazemojošiem darba apstākļiem. Lietot bez ierobežojuma”. Tikpat ciniski, kā īstie cilvēktirdzniecības organizētāji uztver savus upurus, arī filmas “Oļegs” veidotāji šādi pievērš sabiedrības uzmanību par šonedēļ uz ekrāniem izrādāmo kinodarbu par mūsdienu verdzību.

“Lielākā daļa saskaras ar šāda veida problēmu tieši ārpus Latvijas, jo ir dažādas organizētās noziedzības grupas, kas ir ieinteresētas pakļaut cilvēkus, izmantot viņus, likt izpildīt darbus un nesamaksāt. Tā diemžēl ir mūsu nelegālās nodarbinātības forma. Filma “Oļegs” diemžēl stāsta to stāstu, kāds notiek ikdienā, un mums ir jāpalīdz informēt sabiedrību, lai tā nenonāk šādas nodarbinātības valgos,” saka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Savukārt Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības jautājumos Lāsma Stabiņa norāda: “Cilvēki noteikti pamana šādas informatīvās aktivitātes, bet viņi nekādā veidā to neasociē ar sevi. Viņiem ir uzskats, ka tas ar viņiem nenotiks, un paļaujas uz to laimīgo sagadīšanos un veiksmi, ka, aizbraucot uz ārzemēm, vai ārvalstnieki, kas brauc uz šejieni, saņems tās lielās algas pa diviem, trim tūkstošiem, kas viņiem tiek solītas.”

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti 138 cilvēktirdzniecības upuri/izdzīvotāji. Visvairāk Latvijas valstspiederīgo – 90 – ekspluatēti ārvalstīs, Latvijā – 30 cilvēku. Savukārt 18 ārvalstnieki kā mūsdienu vergi atvesti uz Latviju.

“Vairākums sieviešu nonāk seksuālajā ekspluatācijā vai piespiedu fiktīvajās laulībās. Vīrieši galvenokārt nonāk darbaspēka ekspluatācijā,” norāda Stabiņa.

Taču saukt cilvēktirdzniecības organizētājus pie reālas atbildības Latvijas tiesām īsti nesokas. Pirmkārt, ierosināto kriminālprocesu skaits ir niecīgs iepretim upuru skaitam. Otrkārt, ir vairāk nekā pussimts nepabeigtu tiesvedību lēnā procesa dēļ. Treškārt, Latvijas tiesas izpelnījušās arī starptautisko nosodījumu no ASV un Eiropas Komisijas ar reālu cietumsodu trūkumu, jo vairumā piemērotie nosacītie sodi nesasniedz Krimināllikuma mērķi. Bargākus sodus vēlētos redzēt arī “Patvērums Drošā Māja”, kas ikdienā sniedz rehabilitāciju cilvēktirdzniecības upuriem un pārstāv viņus tiesā.

“Tas signāls diemžēl ir tāds – sodu var saņemt, bet sods būs nosacīti, tātad brīvības atņemšanas sods netiks piemērots. Līdz ar to tas neveicina neizdarīšanu. Tieši otrādāk – noziedzīgā nodarījuma izdarītāji saprot, ka ar šo rūpalu var turpināt nodarboties, jo sods ir maigs,” norāda biedrības “Patvērums Drošā Māja” juriste Gita Miruškina.

Tiesneši iepriekš gan noraidījuši izteikumus, ka nosacītie sodi kultivējot nesodāmības sajūtu. Lai arī personu neieliek cietumā, tomēr nosacītais sods ļoti būtiski ierobežojot cilvēka uzvedību. Tikmēr patvērums “Drošā Māja”, kam ir cieša sadarbība ar informācijas centru iebraucējiem, arvien biežāk saņem palīgā saucienus no Latvijā ievestajiem imigrantiem, kuri cieš no paverdzinošiem darba apstākļiem.

“Tiek izmantota imigrantu nezināšana, tiek izmantota imigrantu atkarība no konkrētā darba devēja, jo, ja darba attiecības tiek pārtrauktas, tad imigrants zaudē tiesības uzturēties Latvijā. Ja mēs skatāmies no cilvēktirdzniecības viedokļa, tā ir saite, kas rada atkarību un ievainojamību,” skaidro Miruškina.

“Drošajā Mājā” saka, – imigrantu darbaspēka paverdzināšanu Latvijā izdotos mazināt, ja Nodarbinātības valsts aģentūra, Darba inspekcija un Valsts robežsardze sadarbotos ciešā sazobē un veiktu pārbaudes vai reidus, nevis katrs atsevišķi pēc nejaušības principa, bet tieši tajos uzņēmumos, kas piegādājuši imigrantu darbaspēku un to vēlāk izmanto.