Pavļuts: Darbību varētu atsākt skaistumkopšanas jomā strādājošie, kas nodrošina tieši higiēnas pakalpojumus

1 komentārs
Pavļuts: Darbību varētu atsākt skaistumkopšanas jomā strādājošie, kas nodrošina tieši higiēnas pakalpojumus
PN/SCANPIX

Valdība ar 1. martu varētu lemt par atsevišķām drošības pasākumu izmaiņām attiecībā uz nozaru darbību, piemēram, pie zināmiem, striktiem nosacījumiem darbību varētu atsākt skaistumkopšanas jomā strādājošie, kas nodrošina higiēnas pakalpojumus, izriet no veselības ministra Daniela Pavļuta paustā Veselības ministrijas preses konferencē par epidemioloģisko situāciju valstī.

Viņš teica, ka darbību ar zināmiem drošības nosacījumiem varētu atsākt skaistumkopšanas jomā strādājošie, kas nodrošina higiēnas pakalpojumus. Tomēr kopumā Veselības ministrija neatbalsta nozaru darbības atsākšanu tik plašā mērā, kā to piedāvā Ekonomikas ministrija, jo riski ir daudz par augstu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts teica, ka, no vienas puses, valdība apzinās sabiedrības pārdzīvotās daudzās grūtības aizvadītajos 11 mēnešos, pandēmijas ietekmi daudzos un dažādos veidos uz Latvijas iedzīvotājiem. Taču jārēķinās, ka saslimstības līmenis arvien vēl ir ļoti augsts, tāpēc ļoti piesardzīgi jāraugās uz drošības pasākumu samazināšanu.

Vienlaikus sabiedrības nogurums audzis un arī pamatvajadzības nevar nolikt malā, viņš uzsvēra. Tāpēc VM nāks klajā ar iespējamo drošas darbošanās veidu skaistumkopšanā, tāpat jāskatās uz citu iespēju nodrošināšanu iedzīvotājiem, tai skaitā padarīt pieejamus patlaban Covid-19 dēļ nepieejamos veselības pakalpojumus.

Veselības ministrs uzsvēra, ka ir jāsāk pierast pie jēdziena ilgais Covid-19 un jārēķinās, ka saslimšana ar Covid-19 ilgs vēl daudzus ar mēnešus. Tāpēc arī pēc vakcinēšanās beigām iedzīvotājiem varētu būt jāapmierinās ar neērtībām, ierobežojumiem, jo Latviju ir sasniegušas vīrusa jaunās mutācijas – no Lielbritānijas ievestais, ievērojami lipīgākais vīrusa paveids, kurš ir ievērojami lipīgaķs un var izraisīt Latvijas sabiedrībā strauju saslimstības pieaugumu. Tāpēc Latvijā plānota plašāka testēšana ar dažādām metodēm. Vienlaikus plānots, ka vakcinācijas birojam jānodrošina ap 1000 cilvēku vakcinācija ik dienu.

Veselības ministrijas Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča teica, ka jau drīz Latvijā varētu sāks trešās prioritārās iedzīvotāju grupas – senioru – vakcināciju pret Covid-19. Daļai senioru vecumā pēc 70 gadiem, kas vakcinēšanai jau ir pieteikušies, vakcinēšanu varētu uzsākt šonedēļ, kamēr pārējie aicināti aktīvi potei pieteikties. Senioru vakcinācija notiks pakāpeniski un tos vakcinēs ģimenes ārsti un medicīnas iestādes. Patlaban ir noslēgti līgumi noslēgti ar 504 ģimenes ārstu praksēm, bet norit darbs pie ģimenes ārstu pārklājuma paplašināšanas. Senioru vakcinācija pie ģimenes ārstiem sāksies jaunnedēļ.

Veselības ministrijā informēja, ka ministrija aicina visus iedzīvotājus, kas ir vecumā virs 70 gadiem un kas vēlas vakcinēties pret Covid-19, bet nav vēl pieteikušies savai vakcīnai vietnē www.manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, jau tagad sazināties ar savu ģimenes ārstu.

Latvijā kopumā vecumā virs 70 gadiem ir vairāk nekā 187 000 iedzīvotāju, līdz marta beigām plānots vakcinēt vairāk nekā 57 000 iedzīvotājus vecuma grupā virs 70 gadiem, ņemot vērā esošo vakcīnu piegādes plānu. VM informēja, ka patlaban vietnē www.manavakcina.lv un pa bezmaksas tālruni 8989 savu vēlmi vakcinēties reģistrējuši vairāk nekā 28 400 iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem, no tiem gandrīz 13 300 ir vecumā virs 70 gadiem. Tie, kas jau reģistrējušies, pavisam drīz saņem uzaicinājumu par laiku un vietu, kad būs jāierodas uz vakcināciju.

Slimību profilakses un kontroles centrs Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs teica, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem valstī turpina samazināties un, ja tā turpināsies, visticamāk, Latvija jaunnedēļ vairs nebūs tumši sarkanajā zonā kā valsts, uz kuru nerekomendē braukt bez īpašas nepieciešamības.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka joprojām ik dienu reģistrē diezgan daudz saslimšanas gadījumu, tāpēc situācija ir jāmonitorē. Patlaban esot labi un stabili testēšanas apmēri, arvien vairāk tiek veikti ne tikai standarta testi, bet arī skrīninga testi. Pozitīvi, ka proporcionāli visās vecuma grupās un lielākajā daļā valsts teritorijas saslimstība ar Covid-19 samazinās, kas arī ir pozitīvs rādītājs.

Viņš teica, ka visvairāk cilvēki patlaban inficējas dzīvesvietās, kur katrs otrais saslimušais saķēris Covid-19. Tam seko sociālās aprūpes centri un darba vietas, kurp cilvēki atnāk, iekams vēl nav sajutuši simptomus, lai gan jau ir kļuvuši infekciozi. Pagājušajā nedēļā mazliet vairāk nekā iepriekš cilvēki kā inficēšanās vietu norādījuši privātus pasākumus.

1 komentārs