Pašvaldību pārstāvji norāda uz “gar degunu aizejošiem” ES projektiem un iedzīvotāju skaita kritumu teritoriālās reformas dēļ

2 komentāri

Satversmes tiesa sākusi skatīt pirmo lietu par administratīvi teritoriālo reformu (ATR), – prasībā apvienoti Limbažu un Ikšķiles novada domes iebildumi, kuru vidū ir finansiālie zaudējumi, Eiropas projekti, kas “aizies gar degunu”, un iedzīvotāju skaita samazinājums, vēsta TV3 Ziņas.

Tiesas sēde, kā jau Covid-19 pandēmijas laikā, notika attālināti, bet jebkurš interesents to varēja vērto tiešraidē “Youtube” platformā.

Ikšķiles novada dome apstrīd to, ka reformas rezultātā līdzšinējais Ikšķiles novads tiek apvienots ar Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novadiem, tiem izveidojot jauno Ogres novadu. Reformas nepieciešamība un piedāvātais administratīvā iedalījuma modelis neesot pietiekami pamatots, Saeima neesot definējusi reformas mērķus un kritērijus, likuma pieņemšanas laikā neesot notikušas atbilstošas konsultācijas ar pašvaldību. Šie bija tikai daži no iesniedzēju puses argumentiem.

Uz tiesneša jautājumu, kas mainītos, ja pašvaldība tiktu uzklausīta, Ikšķiles domes pārstāvis Matīss Šķiņķis ST tiesa pauda – izejas doma. “Pašvaldība nesaprata, kur ejam un kāpēc, bet funkcijas spēj izpildīt, secināja, ka patstāvīgi spēj izpildīt visas autonomās funkcijas, un radās lielas bažas – vai tas būs iespējams, pievienojot Ogres novadam?” viņš skaidroja.

Limbažu interešu pārstāvošais advokāts uzsvēra, ka Skultes pagasta nošķiršana no Limbažu novada var samazināt iespējas pieteikties Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem. Piemēram, lai ar ES atbalstu izbūvētu baseinu, ir jābūt noteiktam iedzīvotāju skaitam. Tiesnesim radās jautājums, vai tiešām Limbažu iedzīvotāju skaits mazinās, ja reiz reformas rezultāta tiem pievieno Aloju, Salacgrīvu.

Inčukalna novada pašvaldības piesaistītais zvērinātais advokāts Artis Stucka skaidroja, ka Salacgrīva un Aloja cer uz Limbažu novadu kā uz esošo pašvaldību apjomu. Ja to atņem, kopējais apjoms samazinās… Uz Satversmes tiesas tiesneša precizējošo jautājumu, kam tiek kas atņemts, Stucka atbildēja šādi: “Salīdzinām tikai nekustamā īpašuma nodokli, tad, noapaļojot Salacgrīvas novadu, tas ir virs 508 000, Alojā virs 242 000, bet Skultes pagastā vien 440 000. Pašvaldībai tiek atņemts spēcīgs finansēšanas instruments!”

Tikmēr Saeimas pārstāvis, advokāts Lauris Liepa, tiesai sākot vērtēt gaidāmo Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam, teica, ka, izstrādājot jauno ATR, pašvaldību pārstāvji tika uzklausīti un viņu viedokli ņemti vērā.

Liepa īpaši vērsa uzmanību uz to, ka Saeimas ieskatā pašvaldību pārstāvji tika uzklausīti īpašās konsultācijās, kas tika rīkotas vēl pirms Saeimas atbildīgā komisija par ART pieņēma konceptuālo lēmumu, kas paredzēja veidot atsevišķu Saulkrastu novadu. Tāpēc pēc Saeimas domām, nav nekādu šaubu, ka konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem atbilda apstrīdētajām normām.

Pagaidām nav zināms, cik ilgi tiesāšanās varētu notikt, sēde turpināsies 20. janvārī, kad uzklausīs pieaicinātās personas, tad sekos tiesas debates un replikas. Turklāt Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos līdz sprieduma pasludināšanai tiesvedību lietā var izbeigt. Nolēmumu jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc pēdējās tiesas sēdes.

Lasi vēl: Plešs: Pašvaldību sūdzības par administratīvi teritoriālo reformu nav pamatotas

Jau ziņots, ka pērn 26. oktobrī Satversmes tiesa izlēma apvienot pirmo un otro tās ierosinātu lietu par ATR, proti, Ikšķiles domes pieteikumu par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam un Limbažu domes pieteikumu par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam.

Apvienotajai lietai tika piešķirts nosaukums: “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”.

Tiesa vērtēs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta 6. daļai un 5. pantam.

Iepriekš minētie pamatlikuma panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.