Komentāri

Pašvaldības apzinājušas septembra lietavu un plūdu radītos postījumus, kā arī aprēķinājušas tēriņus to novēršanai.

Līdz trešdienai, 20. septembrim, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijā pašvaldības varēja iesniegt aprēķinus par lietavu radītajiem zaudējumiem infrastruktūrai. Šo iespēju vietvaras izmantoja līdz pēdējam brīdim. Līdz otrdienai no astoņām pašvaldībām lūgtas teju 1,4 miljonu eiro kompensācijas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Jānis Eglītis
VARAM parlamentārais sekretārs

Līdz 29. septembrim VARAM kopā ar Finanšu ministriju vērtēs dokumentu atbilstību šajos gadījumos piešķiramo līdzekļu apjomam. Tad jau tālāk virzīsimies uz Ministru kabinetu.

Par pamatotām atzītās kompensācijas par plūdu radītajiem infrastruktūras bojājumiem segs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Galvenokārt, nauda pieprasīta ceļu vai bojāto caurteku atjaunošanai. Kārsavas novada pašvaldībā, piemēram, atzīst, ka situācija ir briesmīga.

Ināra Silicka
Kārsavas novada domes priekšsēdētāja

Esam apjautuši arī savas nepilnības, diemžēl, kas mums ir pašvaldībā. Tās ir caurtekas vairākām ielām. Agrāk bija tikai novadgrāvji, bet caurtekas iekšā nebija. Tagad redzam, ka klimatiskie apstākļi mainās un ar šausmām domājam, ka tā ir pirmā, bet varbūt ne pēdējā reize. Tāpēc ir jābūt gataviem, ka būs jāveic daudzi kļūdu labojumi arī mums pašiem pašvaldībā.

Taču lielākie plūdu radītie zaudējumi aizvien ir lauksaimniecībā. Zemkopības ministrijā vēl līdz 2. oktobrim gaida pieteikumus par bojāgājušajām sējumu platībām.

Ārkārtas situācija šobrīd izsludināta 29 pašvaldībās, vēl divas uz šo statusu pretendē.

Liela daļa zemnieku nav paguvuši novākt ražu, kā arī apsēt laukus, kas nākamo gadu, iespējams, padarīs par ”bada” gadu.

Vienlaikus Latvijas lauksaimnieki tiek aicināti solidarizēties. Tie, kuri lopbarību ziemai sagādājuši vairāk nekā tā pašiem nepieciešama, varētu nevis mēģināt eksportēt, bet gan sazināties ar zemnieku organizācijām un piedāvāt tiem, kuri barību nav paspējuši sagatavot.

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā!

Vai Latvija varētu kļūt par velo zemi līdzīgi kā Nīderlande? Vai pie mums maz iespējams braukt ar riteni visu gadu? Un kā komfortabli ierasties savā birojā, ja esi minies uz darbu ar riteni ziemā?

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

2018. gads make-up pasaulē mirdz vēl spožāk nekā iepriekšējais. Tendenču virsotnēs gozējas metālisks spīdums, gliteri un pat uz ādas uzlīmējami akmentiņi, ļaujot mums uzmirdzēt kā dārgakmeņiem. Ja ar mirdzumu un spīdumu jau esam pazīstamas kopš pagājušā gada, tad viena toņa acu ēnas, izteikti kuplas skropstas un citas aktuālākās tendences vēl jāiepazīst. Esi gatava jauniem skaistuma piedzīvojumiem? Iepazīsties ar 10 interesantākajām grima tendencēm šajā gadā!

Lasi vēl