Komentāri

Pašvaldības apzinājušas septembra lietavu un plūdu radītos postījumus, kā arī aprēķinājušas tēriņus to novēršanai.

Līdz trešdienai, 20. septembrim, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijā pašvaldības varēja iesniegt aprēķinus par lietavu radītajiem zaudējumiem infrastruktūrai. Šo iespēju vietvaras izmantoja līdz pēdējam brīdim. Līdz otrdienai no astoņām pašvaldībām lūgtas teju 1,4 miljonu eiro kompensācijas.

Jānis Eglītis
VARAM parlamentārais sekretārs

Līdz 29. septembrim VARAM kopā ar Finanšu ministriju vērtēs dokumentu atbilstību šajos gadījumos piešķiramo līdzekļu apjomam. Tad jau tālāk virzīsimies uz Ministru kabinetu.

Par pamatotām atzītās kompensācijas par plūdu radītajiem infrastruktūras bojājumiem segs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Galvenokārt, nauda pieprasīta ceļu vai bojāto caurteku atjaunošanai. Kārsavas novada pašvaldībā, piemēram, atzīst, ka situācija ir briesmīga.

Ināra Silicka
Kārsavas novada domes priekšsēdētāja

Esam apjautuši arī savas nepilnības, diemžēl, kas mums ir pašvaldībā. Tās ir caurtekas vairākām ielām. Agrāk bija tikai novadgrāvji, bet caurtekas iekšā nebija. Tagad redzam, ka klimatiskie apstākļi mainās un ar šausmām domājam, ka tā ir pirmā, bet varbūt ne pēdējā reize. Tāpēc ir jābūt gataviem, ka būs jāveic daudzi kļūdu labojumi arī mums pašiem pašvaldībā.

Taču lielākie plūdu radītie zaudējumi aizvien ir lauksaimniecībā. Zemkopības ministrijā vēl līdz 2. oktobrim gaida pieteikumus par bojāgājušajām sējumu platībām.

Ārkārtas situācija šobrīd izsludināta 29 pašvaldībās, vēl divas uz šo statusu pretendē.

Liela daļa zemnieku nav paguvuši novākt ražu, kā arī apsēt laukus, kas nākamo gadu, iespējams, padarīs par ”bada” gadu.

Vienlaikus Latvijas lauksaimnieki tiek aicināti solidarizēties. Tie, kuri lopbarību ziemai sagādājuši vairāk nekā tā pašiem nepieciešama, varētu nevis mēģināt eksportēt, bet gan sazināties ar zemnieku organizācijām un piedāvāt tiem, kuri barību nav paspējuši sagatavot.

Lasi vēl