Pašvaldības ceļ trauksmi, ka tām aizvien nav pietiekamas informācijas par Covid-19 slimniekiem

5 komentāri

Pašvaldības turpina celt trauksmi, ka to rīcībā joprojām nav detalizētas informācijas par inficētajiem ar Covid-19.

Savukārt ierēdņi skaidro, ka ziņas par pacientiem sargā likums, tāpēc tās nav izpaužamas. Turklāt jau saņemtas vairākas sūdzības par to, kā sensitīvie dati izmantoti. Neapmierinātība izskan arī par policijas rīcību, kas sasirgušo uzraudzību veicot cilvēkus pazemojošā veidā.

Vairākas pašvaldības ir satrauktas, ka tām nav pietiekamas informācijas par Covid-19 slimniekiem. Tas liedzot operatīvi ieviest drošības pasākumus un potenciāli rada risku Bāriņtiesu un sociālo dienestu darbiniekiem.

Datus par inficētajiem un viņu kontaktpersonām Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sniedz tikai Veselības inspekcijai un Valsts policijai. Ja tos saņemtu arī pašvaldības, rupji tiktu pārkāpta privāto datu aizsardzība.

“Tā nav mūsu iegriba vai neiegriba sniegt datus ar uzvārdiem, jo to infekcijas izplatības ķēdes pārtraukšanu var veikt, nezinot uzvārdus,” norāda SPKC direktore Iveta Gavare.

“Esiet mierīgas!” tā pašvaldībām atbild Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika, uzsverot, ka situāciju kontrolē ne vien inspekcija, bet arī policija, kas Lieldienās gan esot pat pārcentusies, uzraugot karantīnā esošos.

“Mēs šobrīd redzam, ka šie cilvēki šobrīd tiešām jūtas, es teiktu, ka cilvēciski pazemoti. Ja pašvaldības policija brauc trīs reizes dienā, liek pienākt pie loga, tostarp vienpadsmitos naktī. Es teiktu, ka tam nav ne ētiska, ne tāda sabiedriski nozīmīga pamatojuma,” saka Dreika.

Lasi vēl – Policija pieķer astoņu ”svinētāju” grupu, kurā vairāki apslimuši ar iesnām

Policijā uzskata, ka pienākumus tā veic atbildīgi, tāpēc pārmetumi esot nevietā.

“Jāņem vērā arī tā saucamais “fotoradaru efekts”. Proti, uz ceļiem ir vērojams, ka ļoti bieži autovadītāji līdz fotoradaram ievēro atļauto braukšanas ātrumu un uzreiz pēc fotoradara ātrumu strauji palielina. Lai līdzīgas situācijas nerastos, tad, protams, ir vērtīgi vienu dzīvesvietu apsekot vienas dienas laikā, iespējams, pat divas vai trīs reizes,” saka Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Tikmēr pašvaldības arī vērš uzmanību, ka izrakstīto Covid-19 pacientu nogādāšana dzīvesvietā no Rīgas slimnīcām būtu jāuztic profesionāļiem, nevis pašvaldībām.

“Man lūgums būtu padomāt, lai katra pašvaldības, kur ir neprofesionāļi – šoferi vai citi darbinieki, [ja] pieļauj kļūdas, šī infekcija var izplatīties uz citiem cilvēkiem,” saka Dobeles mērs Andrejs Spridzāns (ZZS).

Turpretī, veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par!”) ieskatā, ar šo pienākumu var tikt galā arī pašvaldības.

“Tas jau nav buboņu mēris. Ja to cilvēku ved, kurš ir stabilā situācijā, mājās, nav tā, ka, blakus viņam esot, tas šoferis nokrīt beigts uzreiz. Tur pietiek pietiekami saprātīga individuālās aizsardzības līdzekļu [lietošana], lai šo transportēšanas pakalpojumu varētu veikt,” norāda Viņķele.

Tomēr pašvaldību neatsaucības dēļ par izrakstīto pacientu transportēšanu veselības ministre tagad cer vienoties ar “Samariešu apvienību” un Sarkano Krustu.